Atrast x (complex solution)
x=\frac{-\sqrt{15}i+3}{2}\approx 1,5-1,936491673i
x=\frac{3+\sqrt{15}i}{2}\approx 1,5+1,936491673i
Graph
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
1 - \frac { 2 } { x - 1 } = \frac { x } { 3 - 1 }
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x-1-2=\left(\frac{1}{2}x-\frac{1}{2}\right)x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x-1.
x-3=\left(\frac{1}{2}x-\frac{1}{2}\right)x
Atņemiet 2 no -1, lai iegūtu -3.
x-3=\frac{1}{2}x^{2}-\frac{1}{2}x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu \frac{1}{2}x-\frac{1}{2} ar x.
x-3-\frac{1}{2}x^{2}=-\frac{1}{2}x
Atņemiet \frac{1}{2}x^{2} no abām pusēm.
x-3-\frac{1}{2}x^{2}+\frac{1}{2}x=0
Pievienot \frac{1}{2}x abās pusēs.
\frac{3}{2}x-3-\frac{1}{2}x^{2}=0
Savelciet x un \frac{1}{2}x, lai iegūtu \frac{3}{2}x.
-\frac{1}{2}x^{2}+\frac{3}{2}x-3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\left(\frac{3}{2}\right)^{2}-4\left(-\frac{1}{2}\right)\left(-3\right)}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -\frac{1}{2}, b ar \frac{3}{2} un c ar -3.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\frac{9}{4}-4\left(-\frac{1}{2}\right)\left(-3\right)}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Kāpiniet kvadrātā \frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\frac{9}{4}+2\left(-3\right)}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Reiziniet -4 reiz -\frac{1}{2}.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\frac{9}{4}-6}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Reiziniet 2 reiz -3.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{-\frac{15}{4}}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Pieskaitiet \frac{9}{4} pie -6.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{15}i}{2}}{2\left(-\frac{1}{2}\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no -\frac{15}{4}.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{15}i}{2}}{-1}
Reiziniet 2 reiz -\frac{1}{2}.
x=\frac{-3+\sqrt{15}i}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{15}i}{2}}{-1}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -\frac{3}{2} pie \frac{i\sqrt{15}}{2}.
x=\frac{-\sqrt{15}i+3}{2}
Daliet \frac{-3+i\sqrt{15}}{2} ar -1.
x=\frac{-\sqrt{15}i-3}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{\sqrt{15}i}{2}}{-1}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{i\sqrt{15}}{2} no -\frac{3}{2}.
x=\frac{3+\sqrt{15}i}{2}
Daliet \frac{-3-i\sqrt{15}}{2} ar -1.
x=\frac{-\sqrt{15}i+3}{2} x=\frac{3+\sqrt{15}i}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x-1-2=\left(\frac{1}{2}x-\frac{1}{2}\right)x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x-1.
x-3=\left(\frac{1}{2}x-\frac{1}{2}\right)x
Atņemiet 2 no -1, lai iegūtu -3.
x-3=\frac{1}{2}x^{2}-\frac{1}{2}x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu \frac{1}{2}x-\frac{1}{2} ar x.
x-3-\frac{1}{2}x^{2}=-\frac{1}{2}x
Atņemiet \frac{1}{2}x^{2} no abām pusēm.
x-3-\frac{1}{2}x^{2}+\frac{1}{2}x=0
Pievienot \frac{1}{2}x abās pusēs.
\frac{3}{2}x-3-\frac{1}{2}x^{2}=0
Savelciet x un \frac{1}{2}x, lai iegūtu \frac{3}{2}x.
\frac{3}{2}x-\frac{1}{2}x^{2}=3
Pievienot 3 abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
-\frac{1}{2}x^{2}+\frac{3}{2}x=3
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-\frac{1}{2}x^{2}+\frac{3}{2}x}{-\frac{1}{2}}=\frac{3}{-\frac{1}{2}}
Reiziniet abas puses ar -2.
x^{2}+\frac{\frac{3}{2}}{-\frac{1}{2}}x=\frac{3}{-\frac{1}{2}}
Dalīšana ar -\frac{1}{2} atsauc reizināšanu ar -\frac{1}{2}.
x^{2}-3x=\frac{3}{-\frac{1}{2}}
Daliet \frac{3}{2} ar -\frac{1}{2}, reizinot \frac{3}{2} ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x^{2}-3x=-6
Daliet 3 ar -\frac{1}{2}, reizinot 3 ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x^{2}-3x+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}=-6+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -3 ar 2, lai iegūtu -\frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=-6+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=-\frac{15}{4}
Pieskaitiet -6 pie \frac{9}{4}.
\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}=-\frac{15}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-3x+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{15}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{15}i}{2} x-\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{15}i}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{3+\sqrt{15}i}{2} x=\frac{-\sqrt{15}i+3}{2}
Pieskaitiet \frac{3}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}