Atrast x
x = -\frac{3}{2} = -1\frac{1}{2} = -1,5
x=\frac{1}{2}=0,5
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}+x+1=\frac{7}{4}
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x^{2}+x+1-\frac{7}{4}=\frac{7}{4}-\frac{7}{4}
Atņemiet \frac{7}{4} no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+x+1-\frac{7}{4}=0
Atņemot \frac{7}{4} no sevis, paliek 0.
x^{2}+x-\frac{3}{4}=0
Atņemiet \frac{7}{4} no 1.
x=\frac{-1±\sqrt{1^{2}-4\left(-\frac{3}{4}\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 1 un c ar -\frac{3}{4}.
x=\frac{-1±\sqrt{1-4\left(-\frac{3}{4}\right)}}{2}
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x=\frac{-1±\sqrt{1+3}}{2}
Reiziniet -4 reiz -\frac{3}{4}.
x=\frac{-1±\sqrt{4}}{2}
Pieskaitiet 1 pie 3.
x=\frac{-1±2}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 4.
x=\frac{1}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-1±2}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -1 pie 2.
x=-\frac{3}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-1±2}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2 no -1.
x=\frac{1}{2} x=-\frac{3}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+x+1=\frac{7}{4}
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+x+1-1=\frac{7}{4}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}+x=\frac{7}{4}-1
Atņemot 1 no sevis, paliek 0.
x^{2}+x=\frac{3}{4}
Atņemiet 1 no \frac{7}{4}.
x^{2}+x+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{3}{4}+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 1 ar 2, lai iegūtu \frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=\frac{3+1}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=1
Pieskaitiet \frac{3}{4} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}=1
Sadaliet reizinātājos x^{2}+x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{1}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{2}=1 x+\frac{1}{2}=-1
Vienkāršojiet.
x=\frac{1}{2} x=-\frac{3}{2}
Atņemiet \frac{1}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}