Atrast x
x=-2
x=8
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-\frac{1}{4}x^{2}+\frac{3}{2}x+4=0
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\left(\frac{3}{2}\right)^{2}-4\left(-\frac{1}{4}\right)\times 4}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -\frac{1}{4}, b ar \frac{3}{2} un c ar 4.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\frac{9}{4}-4\left(-\frac{1}{4}\right)\times 4}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Kāpiniet kvadrātā \frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\frac{9}{4}+4}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Reiziniet -4 reiz -\frac{1}{4}.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\sqrt{\frac{25}{4}}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Pieskaitiet \frac{9}{4} pie 4.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{5}{2}}{2\left(-\frac{1}{4}\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no \frac{25}{4}.
x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{5}{2}}{-\frac{1}{2}}
Reiziniet 2 reiz -\frac{1}{4}.
x=\frac{1}{-\frac{1}{2}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{5}{2}}{-\frac{1}{2}}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -\frac{3}{2} pie \frac{5}{2}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=-2
Daliet 1 ar -\frac{1}{2}, reizinot 1 ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x=-\frac{4}{-\frac{1}{2}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-\frac{3}{2}±\frac{5}{2}}{-\frac{1}{2}}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{5}{2} no -\frac{3}{2}, atrodot kopsaucēju un atņemot skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, samaziniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=8
Daliet -4 ar -\frac{1}{2}, reizinot -4 ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{2} .
x=-2 x=8
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-\frac{1}{4}x^{2}+\frac{3}{2}x+4=0
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
-\frac{1}{4}x^{2}+\frac{3}{2}x=-4
Atņemiet 4 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
\frac{-\frac{1}{4}x^{2}+\frac{3}{2}x}{-\frac{1}{4}}=-\frac{4}{-\frac{1}{4}}
Reiziniet abas puses ar -4.
x^{2}+\frac{\frac{3}{2}}{-\frac{1}{4}}x=-\frac{4}{-\frac{1}{4}}
Dalīšana ar -\frac{1}{4} atsauc reizināšanu ar -\frac{1}{4}.
x^{2}-6x=-\frac{4}{-\frac{1}{4}}
Daliet \frac{3}{2} ar -\frac{1}{4}, reizinot \frac{3}{2} ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{4} .
x^{2}-6x=16
Daliet -4 ar -\frac{1}{4}, reizinot -4 ar apgriezto daļskaitli -\frac{1}{4} .
x^{2}-6x+\left(-3\right)^{2}=16+\left(-3\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -6 ar 2, lai iegūtu -3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-6x+9=16+9
Kāpiniet -3 kvadrātā.
x^{2}-6x+9=25
Pieskaitiet 16 pie 9.
\left(x-3\right)^{2}=25
Sadaliet reizinātājos x^{2}-6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-3\right)^{2}}=\sqrt{25}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-3=5 x-3=-5
Vienkāršojiet.
x=8 x=-2
Pieskaitiet 3 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}