Atrast x (complex solution)
x=\frac{-\sqrt{22}i+5}{2}\approx 2,5-2,34520788i
x=\frac{5+\sqrt{22}i}{2}\approx 2,5+2,34520788i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-4x^{2}+20x-47=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-20±\sqrt{20^{2}-4\left(-4\right)\left(-47\right)}}{2\left(-4\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -4, b ar 20 un c ar -47.
x=\frac{-20±\sqrt{400-4\left(-4\right)\left(-47\right)}}{2\left(-4\right)}
Kāpiniet 20 kvadrātā.
x=\frac{-20±\sqrt{400+16\left(-47\right)}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet -4 reiz -4.
x=\frac{-20±\sqrt{400-752}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet 16 reiz -47.
x=\frac{-20±\sqrt{-352}}{2\left(-4\right)}
Pieskaitiet 400 pie -752.
x=\frac{-20±4\sqrt{22}i}{2\left(-4\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no -352.
x=\frac{-20±4\sqrt{22}i}{-8}
Reiziniet 2 reiz -4.
x=\frac{-20+4\sqrt{22}i}{-8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-20±4\sqrt{22}i}{-8}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -20 pie 4i\sqrt{22}.
x=\frac{-\sqrt{22}i+5}{2}
Daliet -20+4i\sqrt{22} ar -8.
x=\frac{-4\sqrt{22}i-20}{-8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-20±4\sqrt{22}i}{-8}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4i\sqrt{22} no -20.
x=\frac{5+\sqrt{22}i}{2}
Daliet -20-4i\sqrt{22} ar -8.
x=\frac{-\sqrt{22}i+5}{2} x=\frac{5+\sqrt{22}i}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-4x^{2}+20x-47=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-4x^{2}+20x-47-\left(-47\right)=-\left(-47\right)
Pieskaitiet 47 abās vienādojuma pusēs.
-4x^{2}+20x=-\left(-47\right)
Atņemot -47 no sevis, paliek 0.
-4x^{2}+20x=47
Atņemiet -47 no 0.
\frac{-4x^{2}+20x}{-4}=\frac{47}{-4}
Daliet abas puses ar -4.
x^{2}+\frac{20}{-4}x=\frac{47}{-4}
Dalīšana ar -4 atsauc reizināšanu ar -4.
x^{2}-5x=\frac{47}{-4}
Daliet 20 ar -4.
x^{2}-5x=-\frac{47}{4}
Daliet 47 ar -4.
x^{2}-5x+\left(-\frac{5}{2}\right)^{2}=-\frac{47}{4}+\left(-\frac{5}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -5 ar 2, lai iegūtu -\frac{5}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{5}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-5x+\frac{25}{4}=\frac{-47+25}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{5}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-5x+\frac{25}{4}=-\frac{11}{2}
Pieskaitiet -\frac{47}{4} pie \frac{25}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{5}{2}\right)^{2}=-\frac{11}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-5x+\frac{25}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{5}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{11}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{5}{2}=\frac{\sqrt{22}i}{2} x-\frac{5}{2}=-\frac{\sqrt{22}i}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{5+\sqrt{22}i}{2} x=\frac{-\sqrt{22}i+5}{2}
Pieskaitiet \frac{5}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}