Atrast x
x=-2
x=0
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-x^{2}-2x+3=3
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
-x^{2}-2x+3-3=3-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
-x^{2}-2x+3-3=0
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
-x^{2}-2x=0
Atņemiet 3 no 3.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar -2 un c ar 0.
x=\frac{-\left(-2\right)±2}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no \left(-2\right)^{2}.
x=\frac{2±2}{2\left(-1\right)}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2±2}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=\frac{4}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2.
x=-2
Daliet 4 ar -2.
x=\frac{0}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2 no 2.
x=0
Daliet 0 ar -2.
x=-2 x=0
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-x^{2}-2x+3=3
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-x^{2}-2x+3-3=3-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
-x^{2}-2x=3-3
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
-x^{2}-2x=0
Atņemiet 3 no 3.
\frac{-x^{2}-2x}{-1}=\frac{0}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\left(-\frac{2}{-1}\right)x=\frac{0}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}+2x=\frac{0}{-1}
Daliet -2 ar -1.
x^{2}+2x=0
Daliet 0 ar -1.
x^{2}+2x+1^{2}=1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
\left(x+1\right)^{2}=1
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{1}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=1 x+1=-1
Vienkāršojiet.
x=0 x=-2
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}