Atrast x
x=\sqrt{2}+1\approx 2,414213562
x=1-\sqrt{2}\approx -0,414213562
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-xx+x\times 2=-1
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x.
-x^{2}+x\times 2=-1
Reiziniet x un x, lai iegūtu x^{2}.
-x^{2}+x\times 2+1=0
Pievienot 1 abās pusēs.
-x^{2}+2x+1=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-1\right)}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 2 un c ar 1.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-1\right)}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4+4}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-2±\sqrt{8}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 4 pie 4.
x=\frac{-2±2\sqrt{2}}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 8.
x=\frac{-2±2\sqrt{2}}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=\frac{2\sqrt{2}-2}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{2}}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{2}.
x=1-\sqrt{2}
Daliet -2+2\sqrt{2} ar -2.
x=\frac{-2\sqrt{2}-2}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{2}}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{2} no -2.
x=\sqrt{2}+1
Daliet -2-2\sqrt{2} ar -2.
x=1-\sqrt{2} x=\sqrt{2}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-xx+x\times 2=-1
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x.
-x^{2}+x\times 2=-1
Reiziniet x un x, lai iegūtu x^{2}.
-x^{2}+2x=-1
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-x^{2}+2x}{-1}=-\frac{1}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\frac{2}{-1}x=-\frac{1}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}-2x=-\frac{1}{-1}
Daliet 2 ar -1.
x^{2}-2x=1
Daliet -1 ar -1.
x^{2}-2x+1=1+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=2
Pieskaitiet 1 pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=2
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{2}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\sqrt{2} x-1=-\sqrt{2}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{2}+1 x=1-\sqrt{2}
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}