Atrast x
x=\frac{\sqrt{6}}{3}+1\approx 1,816496581
x=-\frac{\sqrt{6}}{3}+1\approx 0,183503419
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-9x^{2}+18x-3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-18±\sqrt{18^{2}-4\left(-9\right)\left(-3\right)}}{2\left(-9\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -9, b ar 18 un c ar -3.
x=\frac{-18±\sqrt{324-4\left(-9\right)\left(-3\right)}}{2\left(-9\right)}
Kāpiniet 18 kvadrātā.
x=\frac{-18±\sqrt{324+36\left(-3\right)}}{2\left(-9\right)}
Reiziniet -4 reiz -9.
x=\frac{-18±\sqrt{324-108}}{2\left(-9\right)}
Reiziniet 36 reiz -3.
x=\frac{-18±\sqrt{216}}{2\left(-9\right)}
Pieskaitiet 324 pie -108.
x=\frac{-18±6\sqrt{6}}{2\left(-9\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 216.
x=\frac{-18±6\sqrt{6}}{-18}
Reiziniet 2 reiz -9.
x=\frac{6\sqrt{6}-18}{-18}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-18±6\sqrt{6}}{-18}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -18 pie 6\sqrt{6}.
x=-\frac{\sqrt{6}}{3}+1
Daliet -18+6\sqrt{6} ar -18.
x=\frac{-6\sqrt{6}-18}{-18}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-18±6\sqrt{6}}{-18}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 6\sqrt{6} no -18.
x=\frac{\sqrt{6}}{3}+1
Daliet -18-6\sqrt{6} ar -18.
x=-\frac{\sqrt{6}}{3}+1 x=\frac{\sqrt{6}}{3}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-9x^{2}+18x-3=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-9x^{2}+18x-3-\left(-3\right)=-\left(-3\right)
Pieskaitiet 3 abās vienādojuma pusēs.
-9x^{2}+18x=-\left(-3\right)
Atņemot -3 no sevis, paliek 0.
-9x^{2}+18x=3
Atņemiet -3 no 0.
\frac{-9x^{2}+18x}{-9}=\frac{3}{-9}
Daliet abas puses ar -9.
x^{2}+\frac{18}{-9}x=\frac{3}{-9}
Dalīšana ar -9 atsauc reizināšanu ar -9.
x^{2}-2x=\frac{3}{-9}
Daliet 18 ar -9.
x^{2}-2x=-\frac{1}{3}
Vienādot daļskaitli \frac{3}{-9} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 3.
x^{2}-2x+1=-\frac{1}{3}+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=\frac{2}{3}
Pieskaitiet -\frac{1}{3} pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=\frac{2}{3}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{2}{3}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\frac{\sqrt{6}}{3} x-1=-\frac{\sqrt{6}}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{6}}{3}+1 x=-\frac{\sqrt{6}}{3}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}