Atrast r
r=\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2}\approx 1,457427108
r=-\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2}\approx -0,457427108
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-9r^{2}+9r+6=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
r=\frac{-9±\sqrt{9^{2}-4\left(-9\right)\times 6}}{2\left(-9\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -9, b ar 9 un c ar 6.
r=\frac{-9±\sqrt{81-4\left(-9\right)\times 6}}{2\left(-9\right)}
Kāpiniet 9 kvadrātā.
r=\frac{-9±\sqrt{81+36\times 6}}{2\left(-9\right)}
Reiziniet -4 reiz -9.
r=\frac{-9±\sqrt{81+216}}{2\left(-9\right)}
Reiziniet 36 reiz 6.
r=\frac{-9±\sqrt{297}}{2\left(-9\right)}
Pieskaitiet 81 pie 216.
r=\frac{-9±3\sqrt{33}}{2\left(-9\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 297.
r=\frac{-9±3\sqrt{33}}{-18}
Reiziniet 2 reiz -9.
r=\frac{3\sqrt{33}-9}{-18}
Tagad atrisiniet vienādojumu r=\frac{-9±3\sqrt{33}}{-18}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -9 pie 3\sqrt{33}.
r=-\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2}
Daliet -9+3\sqrt{33} ar -18.
r=\frac{-3\sqrt{33}-9}{-18}
Tagad atrisiniet vienādojumu r=\frac{-9±3\sqrt{33}}{-18}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 3\sqrt{33} no -9.
r=\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2}
Daliet -9-3\sqrt{33} ar -18.
r=-\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2} r=\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-9r^{2}+9r+6=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-9r^{2}+9r+6-6=-6
Atņemiet 6 no vienādojuma abām pusēm.
-9r^{2}+9r=-6
Atņemot 6 no sevis, paliek 0.
\frac{-9r^{2}+9r}{-9}=-\frac{6}{-9}
Daliet abas puses ar -9.
r^{2}+\frac{9}{-9}r=-\frac{6}{-9}
Dalīšana ar -9 atsauc reizināšanu ar -9.
r^{2}-r=-\frac{6}{-9}
Daliet 9 ar -9.
r^{2}-r=\frac{2}{3}
Vienādot daļskaitli \frac{-6}{-9} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 3.
r^{2}-r+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{2}{3}+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
r^{2}-r+\frac{1}{4}=\frac{2}{3}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
r^{2}-r+\frac{1}{4}=\frac{11}{12}
Pieskaitiet \frac{2}{3} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(r-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{11}{12}
Sadaliet reizinātājos r^{2}-r+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(r-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{11}{12}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
r-\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{33}}{6} r-\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{33}}{6}
Vienkāršojiet.
r=\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2} r=-\frac{\sqrt{33}}{6}+\frac{1}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}