Atrast t
t=\frac{\sqrt{149}}{7}+1\approx 2,743793659
t=-\frac{\sqrt{149}}{7}+1\approx -0,743793659
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-49t^{2}+98t+100=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t=\frac{-98±\sqrt{98^{2}-4\left(-49\right)\times 100}}{2\left(-49\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -49, b ar 98 un c ar 100.
t=\frac{-98±\sqrt{9604-4\left(-49\right)\times 100}}{2\left(-49\right)}
Kāpiniet 98 kvadrātā.
t=\frac{-98±\sqrt{9604+196\times 100}}{2\left(-49\right)}
Reiziniet -4 reiz -49.
t=\frac{-98±\sqrt{9604+19600}}{2\left(-49\right)}
Reiziniet 196 reiz 100.
t=\frac{-98±\sqrt{29204}}{2\left(-49\right)}
Pieskaitiet 9604 pie 19600.
t=\frac{-98±14\sqrt{149}}{2\left(-49\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 29204.
t=\frac{-98±14\sqrt{149}}{-98}
Reiziniet 2 reiz -49.
t=\frac{14\sqrt{149}-98}{-98}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-98±14\sqrt{149}}{-98}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -98 pie 14\sqrt{149}.
t=-\frac{\sqrt{149}}{7}+1
Daliet -98+14\sqrt{149} ar -98.
t=\frac{-14\sqrt{149}-98}{-98}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-98±14\sqrt{149}}{-98}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 14\sqrt{149} no -98.
t=\frac{\sqrt{149}}{7}+1
Daliet -98-14\sqrt{149} ar -98.
t=-\frac{\sqrt{149}}{7}+1 t=\frac{\sqrt{149}}{7}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-49t^{2}+98t+100=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-49t^{2}+98t+100-100=-100
Atņemiet 100 no vienādojuma abām pusēm.
-49t^{2}+98t=-100
Atņemot 100 no sevis, paliek 0.
\frac{-49t^{2}+98t}{-49}=-\frac{100}{-49}
Daliet abas puses ar -49.
t^{2}+\frac{98}{-49}t=-\frac{100}{-49}
Dalīšana ar -49 atsauc reizināšanu ar -49.
t^{2}-2t=-\frac{100}{-49}
Daliet 98 ar -49.
t^{2}-2t=\frac{100}{49}
Daliet -100 ar -49.
t^{2}-2t+1=\frac{100}{49}+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}-2t+1=\frac{149}{49}
Pieskaitiet \frac{100}{49} pie 1.
\left(t-1\right)^{2}=\frac{149}{49}
Sadaliet reizinātājos t^{2}-2t+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t-1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{149}{49}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t-1=\frac{\sqrt{149}}{7} t-1=-\frac{\sqrt{149}}{7}
Vienkāršojiet.
t=\frac{\sqrt{149}}{7}+1 t=-\frac{\sqrt{149}}{7}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}