Atrast x
x=-9
x=0
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-270x-30x^{2}=0
Atņemiet 30x^{2} no abām pusēm.
x\left(-270-30x\right)=0
Iznesiet reizinātāju x pirms iekavām.
x=0 x=-9
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet x=0 un -270-30x=0.
-270x-30x^{2}=0
Atņemiet 30x^{2} no abām pusēm.
-30x^{2}-270x=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-270\right)±\sqrt{\left(-270\right)^{2}}}{2\left(-30\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -30, b ar -270 un c ar 0.
x=\frac{-\left(-270\right)±270}{2\left(-30\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no \left(-270\right)^{2}.
x=\frac{270±270}{2\left(-30\right)}
Skaitļa -270 pretstats ir 270.
x=\frac{270±270}{-60}
Reiziniet 2 reiz -30.
x=\frac{540}{-60}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{270±270}{-60}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 270 pie 270.
x=-9
Daliet 540 ar -60.
x=\frac{0}{-60}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{270±270}{-60}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 270 no 270.
x=0
Daliet 0 ar -60.
x=-9 x=0
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-270x-30x^{2}=0
Atņemiet 30x^{2} no abām pusēm.
-30x^{2}-270x=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-30x^{2}-270x}{-30}=\frac{0}{-30}
Daliet abas puses ar -30.
x^{2}+\left(-\frac{270}{-30}\right)x=\frac{0}{-30}
Dalīšana ar -30 atsauc reizināšanu ar -30.
x^{2}+9x=\frac{0}{-30}
Daliet -270 ar -30.
x^{2}+9x=0
Daliet 0 ar -30.
x^{2}+9x+\left(\frac{9}{2}\right)^{2}=\left(\frac{9}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 9 ar 2, lai iegūtu \frac{9}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{9}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+9x+\frac{81}{4}=\frac{81}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{9}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(x+\frac{9}{2}\right)^{2}=\frac{81}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+9x+\frac{81}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{9}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{81}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{9}{2}=\frac{9}{2} x+\frac{9}{2}=-\frac{9}{2}
Vienkāršojiet.
x=0 x=-9
Atņemiet \frac{9}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}