Pāriet uz galveno saturu
Atrast x
Tick mark Image
Graph

Līdzīgas problēmas no meklēšanas tīmeklī

Koplietot

-2x^{2}+6x+16+4=0
Pievienot 4 abās pusēs.
-2x^{2}+6x+20=0
Saskaitiet 16 un 4, lai iegūtu 20.
-x^{2}+3x+10=0
Daliet abas puses ar 2.
a+b=3 ab=-10=-10
Lai atrisinātu vienādojumu, sadaliet kreisās puses līdzās pēc grupēšanas. Vispirms, kreisajā malā ir jābūt pārrakstītajiem kā -x^{2}+ax+bx+10. Lai atrastu a un b, iestatiet sistēmas atrisināt.
-1,10 -2,5
Tā kā ab ir negatīvs, a un b ir pretstats zīmes. Tā kā a+b ir pozitīvs, pozitīvam skaitlim ir lielāks absolūtā vērtība nekā negatīvs. Uzskaitiet visus tādu veselo skaitļu pārus, kas sniedz produktu -10.
-1+10=9 -2+5=3
Aprēķināt katra pāra summu.
a=5 b=-2
Risinājums ir pāris, kas dod summu 3.
\left(-x^{2}+5x\right)+\left(-2x+10\right)
Pārrakstiet -x^{2}+3x+10 kā \left(-x^{2}+5x\right)+\left(-2x+10\right).
-x\left(x-5\right)-2\left(x-5\right)
Sadaliet -x pirmo un -2 otrajā grupā.
\left(x-5\right)\left(-x-2\right)
Iznesiet kopējo reizinātāju x-5 pirms iekavām, izmantojot distributīvo īpašību.
x=5 x=-2
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet x-5=0 un -x-2=0.
-2x^{2}+6x+16=-4
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
-2x^{2}+6x+16-\left(-4\right)=-4-\left(-4\right)
Pieskaitiet 4 abās vienādojuma pusēs.
-2x^{2}+6x+16-\left(-4\right)=0
Atņemot -4 no sevis, paliek 0.
-2x^{2}+6x+20=0
Atņemiet -4 no 16.
x=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\left(-2\right)\times 20}}{2\left(-2\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -2, b ar 6 un c ar 20.
x=\frac{-6±\sqrt{36-4\left(-2\right)\times 20}}{2\left(-2\right)}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
x=\frac{-6±\sqrt{36+8\times 20}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet -4 reiz -2.
x=\frac{-6±\sqrt{36+160}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet 8 reiz 20.
x=\frac{-6±\sqrt{196}}{2\left(-2\right)}
Pieskaitiet 36 pie 160.
x=\frac{-6±14}{2\left(-2\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 196.
x=\frac{-6±14}{-4}
Reiziniet 2 reiz -2.
x=\frac{8}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±14}{-4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 14.
x=-2
Daliet 8 ar -4.
x=-\frac{20}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±14}{-4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 14 no -6.
x=5
Daliet -20 ar -4.
x=-2 x=5
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-2x^{2}+6x+16=-4
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-2x^{2}+6x+16-16=-4-16
Atņemiet 16 no vienādojuma abām pusēm.
-2x^{2}+6x=-4-16
Atņemot 16 no sevis, paliek 0.
-2x^{2}+6x=-20
Atņemiet 16 no -4.
\frac{-2x^{2}+6x}{-2}=-\frac{20}{-2}
Daliet abas puses ar -2.
x^{2}+\frac{6}{-2}x=-\frac{20}{-2}
Dalīšana ar -2 atsauc reizināšanu ar -2.
x^{2}-3x=-\frac{20}{-2}
Daliet 6 ar -2.
x^{2}-3x=10
Daliet -20 ar -2.
x^{2}-3x+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}=10+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -3 ar 2, lai iegūtu -\frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=10+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-3x+\frac{9}{4}=\frac{49}{4}
Pieskaitiet 10 pie \frac{9}{4}.
\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{49}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-3x+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{49}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{3}{2}=\frac{7}{2} x-\frac{3}{2}=-\frac{7}{2}
Vienkāršojiet.
x=5 x=-2
Pieskaitiet \frac{3}{2} abās vienādojuma pusēs.