Atrast x
x=-2
x=1
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}+2x=\left(2x-1\right)\left(x+2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+2 ar x.
x^{2}+2x=2x^{2}+3x-2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x-1 ar x+2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
x^{2}+2x-2x^{2}=3x-2
Atņemiet 2x^{2} no abām pusēm.
-x^{2}+2x=3x-2
Savelciet x^{2} un -2x^{2}, lai iegūtu -x^{2}.
-x^{2}+2x-3x=-2
Atņemiet 3x no abām pusēm.
-x^{2}-x=-2
Savelciet 2x un -3x, lai iegūtu -x.
-x^{2}-x+2=0
Pievienot 2 abās pusēs.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1-4\left(-1\right)\times 2}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar -1 un c ar 2.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1+4\times 2}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1+8}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz 2.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{9}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 1 pie 8.
x=\frac{-\left(-1\right)±3}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 9.
x=\frac{1±3}{2\left(-1\right)}
Skaitļa -1 pretstats ir 1.
x=\frac{1±3}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=\frac{4}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{1±3}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 1 pie 3.
x=-2
Daliet 4 ar -2.
x=-\frac{2}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{1±3}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 3 no 1.
x=1
Daliet -2 ar -2.
x=-2 x=1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}+2x=\left(2x-1\right)\left(x+2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+2 ar x.
x^{2}+2x=2x^{2}+3x-2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x-1 ar x+2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
x^{2}+2x-2x^{2}=3x-2
Atņemiet 2x^{2} no abām pusēm.
-x^{2}+2x=3x-2
Savelciet x^{2} un -2x^{2}, lai iegūtu -x^{2}.
-x^{2}+2x-3x=-2
Atņemiet 3x no abām pusēm.
-x^{2}-x=-2
Savelciet 2x un -3x, lai iegūtu -x.
\frac{-x^{2}-x}{-1}=-\frac{2}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\left(-\frac{1}{-1}\right)x=-\frac{2}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}+x=-\frac{2}{-1}
Daliet -1 ar -1.
x^{2}+x=2
Daliet -2 ar -1.
x^{2}+x+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}=2+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 1 ar 2, lai iegūtu \frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=2+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=\frac{9}{4}
Pieskaitiet 2 pie \frac{1}{4}.
\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{9}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{9}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{2}=\frac{3}{2} x+\frac{1}{2}=-\frac{3}{2}
Vienkāršojiet.
x=1 x=-2
Atņemiet \frac{1}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}