(- { y }^{ 2 } +3y+5=0)
Atrast y
y = \frac{\sqrt{29} + 3}{2} \approx 4,192582404
y=\frac{3-\sqrt{29}}{2}\approx -1,192582404
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-y^{2}+3y+5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
y=\frac{-3±\sqrt{3^{2}-4\left(-1\right)\times 5}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 3 un c ar 5.
y=\frac{-3±\sqrt{9-4\left(-1\right)\times 5}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 3 kvadrātā.
y=\frac{-3±\sqrt{9+4\times 5}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
y=\frac{-3±\sqrt{9+20}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz 5.
y=\frac{-3±\sqrt{29}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 9 pie 20.
y=\frac{-3±\sqrt{29}}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
y=\frac{\sqrt{29}-3}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{-3±\sqrt{29}}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -3 pie \sqrt{29}.
y=\frac{3-\sqrt{29}}{2}
Daliet -3+\sqrt{29} ar -2.
y=\frac{-\sqrt{29}-3}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{-3±\sqrt{29}}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{29} no -3.
y=\frac{\sqrt{29}+3}{2}
Daliet -3-\sqrt{29} ar -2.
y=\frac{3-\sqrt{29}}{2} y=\frac{\sqrt{29}+3}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-y^{2}+3y+5=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
-y^{2}+3y+5-5=-5
Atņemiet 5 no vienādojuma abām pusēm.
-y^{2}+3y=-5
Atņemot 5 no sevis, paliek 0.
\frac{-y^{2}+3y}{-1}=-\frac{5}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
y^{2}+\frac{3}{-1}y=-\frac{5}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
y^{2}-3y=-\frac{5}{-1}
Daliet 3 ar -1.
y^{2}-3y=5
Daliet -5 ar -1.
y^{2}-3y+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}=5+\left(-\frac{3}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -3 ar 2, lai iegūtu -\frac{3}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{3}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
y^{2}-3y+\frac{9}{4}=5+\frac{9}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
y^{2}-3y+\frac{9}{4}=\frac{29}{4}
Pieskaitiet 5 pie \frac{9}{4}.
\left(y-\frac{3}{2}\right)^{2}=\frac{29}{4}
Sadaliet reizinātājos y^{2}-3y+\frac{9}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(y-\frac{3}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{29}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
y-\frac{3}{2}=\frac{\sqrt{29}}{2} y-\frac{3}{2}=-\frac{\sqrt{29}}{2}
Vienkāršojiet.
y=\frac{\sqrt{29}+3}{2} y=\frac{3-\sqrt{29}}{2}
Pieskaitiet \frac{3}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}