Pāriet uz galveno saturu
Atrast k
Tick mark Image

Līdzīgas problēmas no meklēšanas tīmeklī

Koplietot

k^{2}+\frac{1}{2}k+\frac{1}{16}-\frac{1}{16}-\frac{1}{5}=0
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(k+\frac{1}{4}\right)^{2}.
k^{2}+\frac{1}{2}k-\frac{1}{5}=0
Atņemiet \frac{1}{16} no \frac{1}{16}, lai iegūtu 0.
k=\frac{-\frac{1}{2}±\sqrt{\left(\frac{1}{2}\right)^{2}-4\left(-\frac{1}{5}\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar \frac{1}{2} un c ar -\frac{1}{5}.
k=\frac{-\frac{1}{2}±\sqrt{\frac{1}{4}-4\left(-\frac{1}{5}\right)}}{2}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
k=\frac{-\frac{1}{2}±\sqrt{\frac{1}{4}+\frac{4}{5}}}{2}
Reiziniet -4 reiz -\frac{1}{5}.
k=\frac{-\frac{1}{2}±\sqrt{\frac{21}{20}}}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{4} pie \frac{4}{5}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
k=\frac{-\frac{1}{2}±\frac{\sqrt{105}}{10}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no \frac{21}{20}.
k=\frac{\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{-\frac{1}{2}±\frac{\sqrt{105}}{10}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -\frac{1}{2} pie \frac{\sqrt{105}}{10}.
k=\frac{\sqrt{105}}{20}-\frac{1}{4}
Daliet -\frac{1}{2}+\frac{\sqrt{105}}{10} ar 2.
k=\frac{-\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{-\frac{1}{2}±\frac{\sqrt{105}}{10}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{\sqrt{105}}{10} no -\frac{1}{2}.
k=-\frac{\sqrt{105}}{20}-\frac{1}{4}
Daliet -\frac{1}{2}-\frac{\sqrt{105}}{10} ar 2.
k=\frac{\sqrt{105}}{20}-\frac{1}{4} k=-\frac{\sqrt{105}}{20}-\frac{1}{4}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
k^{2}+\frac{1}{2}k+\frac{1}{16}-\frac{1}{16}-\frac{1}{5}=0
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(k+\frac{1}{4}\right)^{2}.
k^{2}+\frac{1}{2}k-\frac{1}{5}=0
Atņemiet \frac{1}{16} no \frac{1}{16}, lai iegūtu 0.
k^{2}+\frac{1}{2}k=\frac{1}{5}
Pievienot \frac{1}{5} abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
k^{2}+\frac{1}{2}k+\left(\frac{1}{4}\right)^{2}=\frac{1}{5}+\left(\frac{1}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{1}{2} ar 2, lai iegūtu \frac{1}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
k^{2}+\frac{1}{2}k+\frac{1}{16}=\frac{1}{5}+\frac{1}{16}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
k^{2}+\frac{1}{2}k+\frac{1}{16}=\frac{21}{80}
Pieskaitiet \frac{1}{5} pie \frac{1}{16}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(k+\frac{1}{4}\right)^{2}=\frac{21}{80}
Sadaliet reizinātājos k^{2}+\frac{1}{2}k+\frac{1}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(k+\frac{1}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{21}{80}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
k+\frac{1}{4}=\frac{\sqrt{105}}{20} k+\frac{1}{4}=-\frac{\sqrt{105}}{20}
Vienkāršojiet.
k=\frac{\sqrt{105}}{20}-\frac{1}{4} k=-\frac{\sqrt{105}}{20}-\frac{1}{4}
Atņemiet \frac{1}{4} no vienādojuma abām pusēm.