Atrast x
x=\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2}\approx 1,263762616
x=-\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2}\approx -0,263762616
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
6x^{2}-6x-2=0
Reiziniet 2 un 3, lai iegūtu 6.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{\left(-6\right)^{2}-4\times 6\left(-2\right)}}{2\times 6}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 6, b ar -6 un c ar -2.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36-4\times 6\left(-2\right)}}{2\times 6}
Kāpiniet -6 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36-24\left(-2\right)}}{2\times 6}
Reiziniet -4 reiz 6.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{36+48}}{2\times 6}
Reiziniet -24 reiz -2.
x=\frac{-\left(-6\right)±\sqrt{84}}{2\times 6}
Pieskaitiet 36 pie 48.
x=\frac{-\left(-6\right)±2\sqrt{21}}{2\times 6}
Izvelciet kvadrātsakni no 84.
x=\frac{6±2\sqrt{21}}{2\times 6}
Skaitļa -6 pretstats ir 6.
x=\frac{6±2\sqrt{21}}{12}
Reiziniet 2 reiz 6.
x=\frac{2\sqrt{21}+6}{12}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{6±2\sqrt{21}}{12}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 6 pie 2\sqrt{21}.
x=\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2}
Daliet 6+2\sqrt{21} ar 12.
x=\frac{6-2\sqrt{21}}{12}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{6±2\sqrt{21}}{12}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{21} no 6.
x=-\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2}
Daliet 6-2\sqrt{21} ar 12.
x=\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
6x^{2}-6x-2=0
Reiziniet 2 un 3, lai iegūtu 6.
6x^{2}-6x=2
Pievienot 2 abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
\frac{6x^{2}-6x}{6}=\frac{2}{6}
Daliet abas puses ar 6.
x^{2}+\left(-\frac{6}{6}\right)x=\frac{2}{6}
Dalīšana ar 6 atsauc reizināšanu ar 6.
x^{2}-x=\frac{2}{6}
Daliet -6 ar 6.
x^{2}-x=\frac{1}{3}
Vienādot daļskaitli \frac{2}{6} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}-x+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{1}{3}+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{1}{3}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{7}{12}
Pieskaitiet \frac{1}{3} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{7}{12}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{7}{12}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{21}}{6} x-\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{21}}{6}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{21}}{6}+\frac{1}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}