Atrast x
x=\frac{\sqrt{10}}{2}+2\approx 3,58113883
x=-\frac{\sqrt{10}}{2}+2\approx 0,41886117
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(2x-6\right)\left(x-1\right)=3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar x-3.
2x^{2}-8x+6=3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x-6 ar x-1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x^{2}-8x+6-3=0
Atņemiet 3 no abām pusēm.
2x^{2}-8x+3=0
Atņemiet 3 no 6, lai iegūtu 3.
x=\frac{-\left(-8\right)±\sqrt{\left(-8\right)^{2}-4\times 2\times 3}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -8 un c ar 3.
x=\frac{-\left(-8\right)±\sqrt{64-4\times 2\times 3}}{2\times 2}
Kāpiniet -8 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-8\right)±\sqrt{64-8\times 3}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-\left(-8\right)±\sqrt{64-24}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz 3.
x=\frac{-\left(-8\right)±\sqrt{40}}{2\times 2}
Pieskaitiet 64 pie -24.
x=\frac{-\left(-8\right)±2\sqrt{10}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 40.
x=\frac{8±2\sqrt{10}}{2\times 2}
Skaitļa -8 pretstats ir 8.
x=\frac{8±2\sqrt{10}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{2\sqrt{10}+8}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{8±2\sqrt{10}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 8 pie 2\sqrt{10}.
x=\frac{\sqrt{10}}{2}+2
Daliet 8+2\sqrt{10} ar 4.
x=\frac{8-2\sqrt{10}}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{8±2\sqrt{10}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{10} no 8.
x=-\frac{\sqrt{10}}{2}+2
Daliet 8-2\sqrt{10} ar 4.
x=\frac{\sqrt{10}}{2}+2 x=-\frac{\sqrt{10}}{2}+2
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(2x-6\right)\left(x-1\right)=3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar x-3.
2x^{2}-8x+6=3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x-6 ar x-1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x^{2}-8x=3-6
Atņemiet 6 no abām pusēm.
2x^{2}-8x=-3
Atņemiet 6 no 3, lai iegūtu -3.
\frac{2x^{2}-8x}{2}=-\frac{3}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\left(-\frac{8}{2}\right)x=-\frac{3}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}-4x=-\frac{3}{2}
Daliet -8 ar 2.
x^{2}-4x+\left(-2\right)^{2}=-\frac{3}{2}+\left(-2\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -4 ar 2, lai iegūtu -2. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -2 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-4x+4=-\frac{3}{2}+4
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x^{2}-4x+4=\frac{5}{2}
Pieskaitiet -\frac{3}{2} pie 4.
\left(x-2\right)^{2}=\frac{5}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-4x+4. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-2\right)^{2}}=\sqrt{\frac{5}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-2=\frac{\sqrt{10}}{2} x-2=-\frac{\sqrt{10}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{10}}{2}+2 x=-\frac{\sqrt{10}}{2}+2
Pieskaitiet 2 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}