Atrast x
x=\sqrt{\pi -2}+1\approx 2,068453393
x=-\sqrt{\pi -2}+1\approx -0,068453393
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}-2x+3=\pi
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x^{2}-2x+3-\pi =\pi -\pi
Atņemiet \pi no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}-2x+3-\pi =0
Atņemot \pi no sevis, paliek 0.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\left(3-\pi \right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -2 un c ar 3-\pi .
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\left(3-\pi \right)}}{2}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+4\pi -12}}{2}
Reiziniet -4 reiz 3-\pi .
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4\pi -8}}{2}
Pieskaitiet 4 pie -12+4\pi .
x=\frac{-\left(-2\right)±2\sqrt{\pi -2}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no -8+4\pi .
x=\frac{2±2\sqrt{\pi -2}}{2}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2\sqrt{\pi -2}+2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{\pi -2}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2\sqrt{-2+\pi }.
x=\sqrt{\pi -2}+1
Daliet 2+2\sqrt{-2+\pi } ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{\pi -2}+2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{\pi -2}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{-2+\pi } no 2.
x=-\sqrt{\pi -2}+1
Daliet 2-2\sqrt{-2+\pi } ar 2.
x=\sqrt{\pi -2}+1 x=-\sqrt{\pi -2}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}-2x+3=\pi
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}-2x+3-3=\pi -3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
x^{2}-2x=\pi -3
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
x^{2}-2x+1=\pi -3+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=\pi -2
Pieskaitiet \pi -3 pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=\pi -2
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{\pi -2}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\sqrt{\pi -2} x-1=-\sqrt{\pi -2}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{\pi -2}+1 x=-\sqrt{\pi -2}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}