Atrast x
x = \frac{\sqrt{21} - 1}{2} \approx 1,791287847
x=\frac{-\sqrt{21}-1}{2}\approx -2,791287847
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}-x-\left(2x^{2}-5\right)=0
Savelciet x un -2x, lai iegūtu -x.
x^{2}-x-2x^{2}+5=0
Lai atrastu 2x^{2}-5 pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
-x^{2}-x+5=0
Savelciet x^{2} un -2x^{2}, lai iegūtu -x^{2}.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1-4\left(-1\right)\times 5}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar -1 un c ar 5.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1+4\times 5}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1+20}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz 5.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{21}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 1 pie 20.
x=\frac{1±\sqrt{21}}{2\left(-1\right)}
Skaitļa -1 pretstats ir 1.
x=\frac{1±\sqrt{21}}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
x=\frac{\sqrt{21}+1}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{1±\sqrt{21}}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 1 pie \sqrt{21}.
x=\frac{-\sqrt{21}-1}{2}
Daliet 1+\sqrt{21} ar -2.
x=\frac{1-\sqrt{21}}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{1±\sqrt{21}}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{21} no 1.
x=\frac{\sqrt{21}-1}{2}
Daliet 1-\sqrt{21} ar -2.
x=\frac{-\sqrt{21}-1}{2} x=\frac{\sqrt{21}-1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}-x-\left(2x^{2}-5\right)=0
Savelciet x un -2x, lai iegūtu -x.
x^{2}-x-2x^{2}+5=0
Lai atrastu 2x^{2}-5 pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
-x^{2}-x+5=0
Savelciet x^{2} un -2x^{2}, lai iegūtu -x^{2}.
-x^{2}-x=-5
Atņemiet 5 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
\frac{-x^{2}-x}{-1}=-\frac{5}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
x^{2}+\left(-\frac{1}{-1}\right)x=-\frac{5}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
x^{2}+x=-\frac{5}{-1}
Daliet -1 ar -1.
x^{2}+x=5
Daliet -5 ar -1.
x^{2}+x+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}=5+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 1 ar 2, lai iegūtu \frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=5+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=\frac{21}{4}
Pieskaitiet 5 pie \frac{1}{4}.
\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{21}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{21}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{21}}{2} x+\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{21}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{21}-1}{2} x=\frac{-\sqrt{21}-1}{2}
Atņemiet \frac{1}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}