Atrast x
x=\frac{\sqrt{7}-4}{9}\approx -0,150472077
x=\frac{-\sqrt{7}-4}{9}\approx -0,738416812
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
9x^{2}+6x+1=-2x
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(3x+1\right)^{2}.
9x^{2}+6x+1+2x=0
Pievienot 2x abās pusēs.
9x^{2}+8x+1=0
Savelciet 6x un 2x, lai iegūtu 8x.
x=\frac{-8±\sqrt{8^{2}-4\times 9}}{2\times 9}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 9, b ar 8 un c ar 1.
x=\frac{-8±\sqrt{64-4\times 9}}{2\times 9}
Kāpiniet 8 kvadrātā.
x=\frac{-8±\sqrt{64-36}}{2\times 9}
Reiziniet -4 reiz 9.
x=\frac{-8±\sqrt{28}}{2\times 9}
Pieskaitiet 64 pie -36.
x=\frac{-8±2\sqrt{7}}{2\times 9}
Izvelciet kvadrātsakni no 28.
x=\frac{-8±2\sqrt{7}}{18}
Reiziniet 2 reiz 9.
x=\frac{2\sqrt{7}-8}{18}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-8±2\sqrt{7}}{18}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -8 pie 2\sqrt{7}.
x=\frac{\sqrt{7}-4}{9}
Daliet -8+2\sqrt{7} ar 18.
x=\frac{-2\sqrt{7}-8}{18}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-8±2\sqrt{7}}{18}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{7} no -8.
x=\frac{-\sqrt{7}-4}{9}
Daliet -8-2\sqrt{7} ar 18.
x=\frac{\sqrt{7}-4}{9} x=\frac{-\sqrt{7}-4}{9}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
9x^{2}+6x+1=-2x
Lietojiet Ņūtona binomu \left(a+b\right)^{2}=a^{2}+2ab+b^{2}, lai izvērstu \left(3x+1\right)^{2}.
9x^{2}+6x+1+2x=0
Pievienot 2x abās pusēs.
9x^{2}+8x+1=0
Savelciet 6x un 2x, lai iegūtu 8x.
9x^{2}+8x=-1
Atņemiet 1 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
\frac{9x^{2}+8x}{9}=-\frac{1}{9}
Daliet abas puses ar 9.
x^{2}+\frac{8}{9}x=-\frac{1}{9}
Dalīšana ar 9 atsauc reizināšanu ar 9.
x^{2}+\frac{8}{9}x+\left(\frac{4}{9}\right)^{2}=-\frac{1}{9}+\left(\frac{4}{9}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{8}{9} ar 2, lai iegūtu \frac{4}{9}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{4}{9} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{8}{9}x+\frac{16}{81}=-\frac{1}{9}+\frac{16}{81}
Kāpiniet kvadrātā \frac{4}{9}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{8}{9}x+\frac{16}{81}=\frac{7}{81}
Pieskaitiet -\frac{1}{9} pie \frac{16}{81}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{4}{9}\right)^{2}=\frac{7}{81}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{8}{9}x+\frac{16}{81}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{4}{9}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{7}{81}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{4}{9}=\frac{\sqrt{7}}{9} x+\frac{4}{9}=-\frac{\sqrt{7}}{9}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{7}-4}{9} x=\frac{-\sqrt{7}-4}{9}
Atņemiet \frac{4}{9} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}