Atrast x
x=-\frac{3}{5}=-0,6
x=\frac{4}{5}=0,8
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\frac{50}{49}x^{2}-\frac{10}{49}x-\frac{24}{49}=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-\frac{10}{49}\right)±\sqrt{\left(-\frac{10}{49}\right)^{2}-4\times \frac{50}{49}\left(-\frac{24}{49}\right)}}{2\times \frac{50}{49}}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar \frac{50}{49}, b ar -\frac{10}{49} un c ar -\frac{24}{49}.
x=\frac{-\left(-\frac{10}{49}\right)±\sqrt{\frac{100}{2401}-4\times \frac{50}{49}\left(-\frac{24}{49}\right)}}{2\times \frac{50}{49}}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{10}{49}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x=\frac{-\left(-\frac{10}{49}\right)±\sqrt{\frac{100}{2401}-\frac{200}{49}\left(-\frac{24}{49}\right)}}{2\times \frac{50}{49}}
Reiziniet -4 reiz \frac{50}{49}.
x=\frac{-\left(-\frac{10}{49}\right)±\sqrt{\frac{100+4800}{2401}}}{2\times \frac{50}{49}}
Reiziniet -\frac{200}{49} ar -\frac{24}{49}, reizinot skaitītāju ar skaitītāju un saucēju ar saucēju. Pēc tam, ja iespējams, samaziniet daļskaitli līdz mazākajam loceklim.
x=\frac{-\left(-\frac{10}{49}\right)±\sqrt{\frac{100}{49}}}{2\times \frac{50}{49}}
Pieskaitiet \frac{100}{2401} pie \frac{4800}{2401}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=\frac{-\left(-\frac{10}{49}\right)±\frac{10}{7}}{2\times \frac{50}{49}}
Izvelciet kvadrātsakni no \frac{100}{49}.
x=\frac{\frac{10}{49}±\frac{10}{7}}{2\times \frac{50}{49}}
Skaitļa -\frac{10}{49} pretstats ir \frac{10}{49}.
x=\frac{\frac{10}{49}±\frac{10}{7}}{\frac{100}{49}}
Reiziniet 2 reiz \frac{50}{49}.
x=\frac{\frac{80}{49}}{\frac{100}{49}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{10}{49}±\frac{10}{7}}{\frac{100}{49}}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet \frac{10}{49} pie \frac{10}{7}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=\frac{4}{5}
Daliet \frac{80}{49} ar \frac{100}{49}, reizinot \frac{80}{49} ar apgriezto daļskaitli \frac{100}{49} .
x=-\frac{\frac{60}{49}}{\frac{100}{49}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{10}{49}±\frac{10}{7}}{\frac{100}{49}}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{10}{7} no \frac{10}{49}, atrodot kopsaucēju un atņemot skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, samaziniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=-\frac{3}{5}
Daliet -\frac{60}{49} ar \frac{100}{49}, reizinot -\frac{60}{49} ar apgriezto daļskaitli \frac{100}{49} .
x=\frac{4}{5} x=-\frac{3}{5}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\frac{50}{49}x^{2}-\frac{10}{49}x-\frac{24}{49}=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{50}{49}x^{2}-\frac{10}{49}x-\frac{24}{49}-\left(-\frac{24}{49}\right)=-\left(-\frac{24}{49}\right)
Pieskaitiet \frac{24}{49} abās vienādojuma pusēs.
\frac{50}{49}x^{2}-\frac{10}{49}x=-\left(-\frac{24}{49}\right)
Atņemot -\frac{24}{49} no sevis, paliek 0.
\frac{50}{49}x^{2}-\frac{10}{49}x=\frac{24}{49}
Atņemiet -\frac{24}{49} no 0.
\frac{\frac{50}{49}x^{2}-\frac{10}{49}x}{\frac{50}{49}}=\frac{\frac{24}{49}}{\frac{50}{49}}
Daliet abas vienādojuma puses ar \frac{50}{49}, kas ir tas pats, kas reizināt abas puses ar apgriezto daļskaitli.
x^{2}+\left(-\frac{\frac{10}{49}}{\frac{50}{49}}\right)x=\frac{\frac{24}{49}}{\frac{50}{49}}
Dalīšana ar \frac{50}{49} atsauc reizināšanu ar \frac{50}{49}.
x^{2}-\frac{1}{5}x=\frac{\frac{24}{49}}{\frac{50}{49}}
Daliet -\frac{10}{49} ar \frac{50}{49}, reizinot -\frac{10}{49} ar apgriezto daļskaitli \frac{50}{49} .
x^{2}-\frac{1}{5}x=\frac{12}{25}
Daliet \frac{24}{49} ar \frac{50}{49}, reizinot \frac{24}{49} ar apgriezto daļskaitli \frac{50}{49} .
x^{2}-\frac{1}{5}x+\left(-\frac{1}{10}\right)^{2}=\frac{12}{25}+\left(-\frac{1}{10}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{1}{5} ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{10}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{10} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{1}{5}x+\frac{1}{100}=\frac{12}{25}+\frac{1}{100}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{10}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{1}{5}x+\frac{1}{100}=\frac{49}{100}
Pieskaitiet \frac{12}{25} pie \frac{1}{100}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{10}\right)^{2}=\frac{49}{100}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{1}{5}x+\frac{1}{100}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{10}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{49}{100}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{10}=\frac{7}{10} x-\frac{1}{10}=-\frac{7}{10}
Vienkāršojiet.
x=\frac{4}{5} x=-\frac{3}{5}
Pieskaitiet \frac{1}{10} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}