Atrast x (complex solution)
x=\frac{1+\sqrt{14}i}{5}\approx 0,2+0,748331477i
x=\frac{-\sqrt{14}i+1}{5}\approx 0,2-0,748331477i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
5x^{2}-2x+3=0
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar 6x.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\times 5\times 3}}{2\times 5}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 5, b ar -2 un c ar 3.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\times 5\times 3}}{2\times 5}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-20\times 3}}{2\times 5}
Reiziniet -4 reiz 5.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-60}}{2\times 5}
Reiziniet -20 reiz 3.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{-56}}{2\times 5}
Pieskaitiet 4 pie -60.
x=\frac{-\left(-2\right)±2\sqrt{14}i}{2\times 5}
Izvelciet kvadrātsakni no -56.
x=\frac{2±2\sqrt{14}i}{2\times 5}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2±2\sqrt{14}i}{10}
Reiziniet 2 reiz 5.
x=\frac{2+2\sqrt{14}i}{10}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{14}i}{10}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2i\sqrt{14}.
x=\frac{1+\sqrt{14}i}{5}
Daliet 2+2i\sqrt{14} ar 10.
x=\frac{-2\sqrt{14}i+2}{10}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{14}i}{10}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2i\sqrt{14} no 2.
x=\frac{-\sqrt{14}i+1}{5}
Daliet 2-2i\sqrt{14} ar 10.
x=\frac{1+\sqrt{14}i}{5} x=\frac{-\sqrt{14}i+1}{5}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
5x^{2}-2x+3=0
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar 6x.
5x^{2}-2x=-3
Atņemiet 3 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
\frac{5x^{2}-2x}{5}=-\frac{3}{5}
Daliet abas puses ar 5.
x^{2}-\frac{2}{5}x=-\frac{3}{5}
Dalīšana ar 5 atsauc reizināšanu ar 5.
x^{2}-\frac{2}{5}x+\left(-\frac{1}{5}\right)^{2}=-\frac{3}{5}+\left(-\frac{1}{5}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{2}{5} ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{5}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{5} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{2}{5}x+\frac{1}{25}=-\frac{3}{5}+\frac{1}{25}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{5}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{2}{5}x+\frac{1}{25}=-\frac{14}{25}
Pieskaitiet -\frac{3}{5} pie \frac{1}{25}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{5}\right)^{2}=-\frac{14}{25}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{2}{5}x+\frac{1}{25}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{5}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{14}{25}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{5}=\frac{\sqrt{14}i}{5} x-\frac{1}{5}=-\frac{\sqrt{14}i}{5}
Vienkāršojiet.
x=\frac{1+\sqrt{14}i}{5} x=\frac{-\sqrt{14}i+1}{5}
Pieskaitiet \frac{1}{5} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}