Atrast x
x = \frac{\sqrt{7} + 10}{3} \approx 4,215250437
x = \frac{10 - \sqrt{7}}{3} \approx 2,45141623
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(x-2\right)\times 2+\left(x-3\right)\times 3=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām 2,3, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-3\right)\left(x-2\right), kas ir mazākais x-3,x-2 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
2x-4+\left(x-3\right)\times 3=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar 2.
2x-4+3x-9=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-3 ar 3.
5x-4-9=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Savelciet 2x un 3x, lai iegūtu 5x.
5x-13=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Atņemiet 9 no -4, lai iegūtu -13.
5x-13=\left(3x-9\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar x-3.
5x-13=3x^{2}-15x+18
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3x-9 ar x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
5x-13-3x^{2}=-15x+18
Atņemiet 3x^{2} no abām pusēm.
5x-13-3x^{2}+15x=18
Pievienot 15x abās pusēs.
20x-13-3x^{2}=18
Savelciet 5x un 15x, lai iegūtu 20x.
20x-13-3x^{2}-18=0
Atņemiet 18 no abām pusēm.
20x-31-3x^{2}=0
Atņemiet 18 no -13, lai iegūtu -31.
-3x^{2}+20x-31=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-20±\sqrt{20^{2}-4\left(-3\right)\left(-31\right)}}{2\left(-3\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -3, b ar 20 un c ar -31.
x=\frac{-20±\sqrt{400-4\left(-3\right)\left(-31\right)}}{2\left(-3\right)}
Kāpiniet 20 kvadrātā.
x=\frac{-20±\sqrt{400+12\left(-31\right)}}{2\left(-3\right)}
Reiziniet -4 reiz -3.
x=\frac{-20±\sqrt{400-372}}{2\left(-3\right)}
Reiziniet 12 reiz -31.
x=\frac{-20±\sqrt{28}}{2\left(-3\right)}
Pieskaitiet 400 pie -372.
x=\frac{-20±2\sqrt{7}}{2\left(-3\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 28.
x=\frac{-20±2\sqrt{7}}{-6}
Reiziniet 2 reiz -3.
x=\frac{2\sqrt{7}-20}{-6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-20±2\sqrt{7}}{-6}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -20 pie 2\sqrt{7}.
x=\frac{10-\sqrt{7}}{3}
Daliet -20+2\sqrt{7} ar -6.
x=\frac{-2\sqrt{7}-20}{-6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-20±2\sqrt{7}}{-6}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{7} no -20.
x=\frac{\sqrt{7}+10}{3}
Daliet -20-2\sqrt{7} ar -6.
x=\frac{10-\sqrt{7}}{3} x=\frac{\sqrt{7}+10}{3}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(x-2\right)\times 2+\left(x-3\right)\times 3=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām 2,3, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-3\right)\left(x-2\right), kas ir mazākais x-3,x-2 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
2x-4+\left(x-3\right)\times 3=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar 2.
2x-4+3x-9=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-3 ar 3.
5x-4-9=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Savelciet 2x un 3x, lai iegūtu 5x.
5x-13=3\left(x-3\right)\left(x-2\right)
Atņemiet 9 no -4, lai iegūtu -13.
5x-13=\left(3x-9\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar x-3.
5x-13=3x^{2}-15x+18
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3x-9 ar x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
5x-13-3x^{2}=-15x+18
Atņemiet 3x^{2} no abām pusēm.
5x-13-3x^{2}+15x=18
Pievienot 15x abās pusēs.
20x-13-3x^{2}=18
Savelciet 5x un 15x, lai iegūtu 20x.
20x-3x^{2}=18+13
Pievienot 13 abās pusēs.
20x-3x^{2}=31
Saskaitiet 18 un 13, lai iegūtu 31.
-3x^{2}+20x=31
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-3x^{2}+20x}{-3}=\frac{31}{-3}
Daliet abas puses ar -3.
x^{2}+\frac{20}{-3}x=\frac{31}{-3}
Dalīšana ar -3 atsauc reizināšanu ar -3.
x^{2}-\frac{20}{3}x=\frac{31}{-3}
Daliet 20 ar -3.
x^{2}-\frac{20}{3}x=-\frac{31}{3}
Daliet 31 ar -3.
x^{2}-\frac{20}{3}x+\left(-\frac{10}{3}\right)^{2}=-\frac{31}{3}+\left(-\frac{10}{3}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{20}{3} ar 2, lai iegūtu -\frac{10}{3}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{10}{3} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{20}{3}x+\frac{100}{9}=-\frac{31}{3}+\frac{100}{9}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{10}{3}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{20}{3}x+\frac{100}{9}=\frac{7}{9}
Pieskaitiet -\frac{31}{3} pie \frac{100}{9}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{10}{3}\right)^{2}=\frac{7}{9}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{20}{3}x+\frac{100}{9}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{10}{3}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{7}{9}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{10}{3}=\frac{\sqrt{7}}{3} x-\frac{10}{3}=-\frac{\sqrt{7}}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{7}+10}{3} x=\frac{10-\sqrt{7}}{3}
Pieskaitiet \frac{10}{3} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}