Atrast x
x=-\frac{1}{2}=-0,5
x=-3
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2-2x\left(x+1\right)=5\left(x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x+1.
2-2x^{2}-2x=5\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -2x ar x+1.
2-2x^{2}-2x=5x+5
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 5 ar x+1.
2-2x^{2}-2x-5x=5
Atņemiet 5x no abām pusēm.
2-2x^{2}-7x=5
Savelciet -2x un -5x, lai iegūtu -7x.
2-2x^{2}-7x-5=0
Atņemiet 5 no abām pusēm.
-3-2x^{2}-7x=0
Atņemiet 5 no 2, lai iegūtu -3.
-2x^{2}-7x-3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{\left(-7\right)^{2}-4\left(-2\right)\left(-3\right)}}{2\left(-2\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -2, b ar -7 un c ar -3.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49-4\left(-2\right)\left(-3\right)}}{2\left(-2\right)}
Kāpiniet -7 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49+8\left(-3\right)}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet -4 reiz -2.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49-24}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet 8 reiz -3.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{25}}{2\left(-2\right)}
Pieskaitiet 49 pie -24.
x=\frac{-\left(-7\right)±5}{2\left(-2\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 25.
x=\frac{7±5}{2\left(-2\right)}
Skaitļa -7 pretstats ir 7.
x=\frac{7±5}{-4}
Reiziniet 2 reiz -2.
x=\frac{12}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{7±5}{-4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 7 pie 5.
x=-3
Daliet 12 ar -4.
x=\frac{2}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{7±5}{-4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 5 no 7.
x=-\frac{1}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{2}{-4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x=-3 x=-\frac{1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2-2x\left(x+1\right)=5\left(x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x+1.
2-2x^{2}-2x=5\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -2x ar x+1.
2-2x^{2}-2x=5x+5
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 5 ar x+1.
2-2x^{2}-2x-5x=5
Atņemiet 5x no abām pusēm.
2-2x^{2}-7x=5
Savelciet -2x un -5x, lai iegūtu -7x.
-2x^{2}-7x=5-2
Atņemiet 2 no abām pusēm.
-2x^{2}-7x=3
Atņemiet 2 no 5, lai iegūtu 3.
\frac{-2x^{2}-7x}{-2}=\frac{3}{-2}
Daliet abas puses ar -2.
x^{2}+\left(-\frac{7}{-2}\right)x=\frac{3}{-2}
Dalīšana ar -2 atsauc reizināšanu ar -2.
x^{2}+\frac{7}{2}x=\frac{3}{-2}
Daliet -7 ar -2.
x^{2}+\frac{7}{2}x=-\frac{3}{2}
Daliet 3 ar -2.
x^{2}+\frac{7}{2}x+\left(\frac{7}{4}\right)^{2}=-\frac{3}{2}+\left(\frac{7}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{7}{2} ar 2, lai iegūtu \frac{7}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{7}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{7}{2}x+\frac{49}{16}=-\frac{3}{2}+\frac{49}{16}
Kāpiniet kvadrātā \frac{7}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{7}{2}x+\frac{49}{16}=\frac{25}{16}
Pieskaitiet -\frac{3}{2} pie \frac{49}{16}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{7}{4}\right)^{2}=\frac{25}{16}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{7}{2}x+\frac{49}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{7}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{25}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{7}{4}=\frac{5}{4} x+\frac{7}{4}=-\frac{5}{4}
Vienkāršojiet.
x=-\frac{1}{2} x=-3
Atņemiet \frac{7}{4} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}