Pāriet uz galveno saturu
Atrast k
Tick mark Image

Līdzīgas problēmas no meklēšanas tīmeklī

Koplietot

1\left(1-\frac{k}{2}\right)\left(2-k\right)=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Reiziniet vienādojuma abas puses ar 2.
\left(1-\frac{k}{2}\right)\left(2-k\right)=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 1 ar 1-\frac{k}{2}.
2-k+2\left(-\frac{k}{2}\right)-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, katru 1-\frac{k}{2} locekli reizinot ar katru 2-k locekli.
2-k+\frac{-2k}{2}-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izsakiet 2\left(-\frac{k}{2}\right) kā vienu daļskaitli.
2-k-k-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Saīsiniet 2 un 2.
2-2k-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Savelciet -k un -k, lai iegūtu -2k.
2-2k+\frac{k}{2}k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Reiziniet -1 un -1, lai iegūtu 1.
2-2k+\frac{kk}{2}=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izsakiet \frac{k}{2}k kā vienu daļskaitli.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Reiziniet k un k, lai iegūtu k^{2}.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=\left(2k+4\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar k+2.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k+2k\left(-\frac{k}{2}\right)+4+4\left(-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, katru 2k+4 locekli reizinot ar katru 1-\frac{k}{2} locekli.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k+\frac{-2k}{2}k+4+4\left(-\frac{k}{2}\right)
Izsakiet 2\left(-\frac{k}{2}\right) kā vienu daļskaitli.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k-kk+4+4\left(-\frac{k}{2}\right)
Saīsiniet 2 un 2.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k-kk+4-2k
Noīsiniet lielāko kopējo reizinātāju 2 šeit: 4 un 2.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=-kk+4
Savelciet 2k un -2k, lai iegūtu 0.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=-k^{2}+4
Reiziniet k un k, lai iegūtu k^{2}.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}+k^{2}=4
Pievienot k^{2} abās pusēs.
2-2k+\frac{3}{2}k^{2}=4
Savelciet \frac{k^{2}}{2} un k^{2}, lai iegūtu \frac{3}{2}k^{2}.
2-2k+\frac{3}{2}k^{2}-4=0
Atņemiet 4 no abām pusēm.
-2-2k+\frac{3}{2}k^{2}=0
Atņemiet 4 no 2, lai iegūtu -2.
\frac{3}{2}k^{2}-2k-2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
k=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\times \frac{3}{2}\left(-2\right)}}{2\times \frac{3}{2}}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar \frac{3}{2}, b ar -2 un c ar -2.
k=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\times \frac{3}{2}\left(-2\right)}}{2\times \frac{3}{2}}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
k=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-6\left(-2\right)}}{2\times \frac{3}{2}}
Reiziniet -4 reiz \frac{3}{2}.
k=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+12}}{2\times \frac{3}{2}}
Reiziniet -6 reiz -2.
k=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{16}}{2\times \frac{3}{2}}
Pieskaitiet 4 pie 12.
k=\frac{-\left(-2\right)±4}{2\times \frac{3}{2}}
Izvelciet kvadrātsakni no 16.
k=\frac{2±4}{2\times \frac{3}{2}}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
k=\frac{2±4}{3}
Reiziniet 2 reiz \frac{3}{2}.
k=\frac{6}{3}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{2±4}{3}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 4.
k=2
Daliet 6 ar 3.
k=-\frac{2}{3}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{2±4}{3}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4 no 2.
k=2 k=-\frac{2}{3}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
1\left(1-\frac{k}{2}\right)\left(2-k\right)=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Reiziniet vienādojuma abas puses ar 2.
\left(1-\frac{k}{2}\right)\left(2-k\right)=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 1 ar 1-\frac{k}{2}.
2-k+2\left(-\frac{k}{2}\right)-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, katru 1-\frac{k}{2} locekli reizinot ar katru 2-k locekli.
2-k+\frac{-2k}{2}-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izsakiet 2\left(-\frac{k}{2}\right) kā vienu daļskaitli.
2-k-k-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Saīsiniet 2 un 2.
2-2k-\left(-\frac{k}{2}\right)k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Savelciet -k un -k, lai iegūtu -2k.
2-2k+\frac{k}{2}k=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Reiziniet -1 un -1, lai iegūtu 1.
2-2k+\frac{kk}{2}=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izsakiet \frac{k}{2}k kā vienu daļskaitli.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2\left(k+2\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Reiziniet k un k, lai iegūtu k^{2}.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=\left(2k+4\right)\left(1-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar k+2.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k+2k\left(-\frac{k}{2}\right)+4+4\left(-\frac{k}{2}\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, katru 2k+4 locekli reizinot ar katru 1-\frac{k}{2} locekli.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k+\frac{-2k}{2}k+4+4\left(-\frac{k}{2}\right)
Izsakiet 2\left(-\frac{k}{2}\right) kā vienu daļskaitli.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k-kk+4+4\left(-\frac{k}{2}\right)
Saīsiniet 2 un 2.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=2k-kk+4-2k
Noīsiniet lielāko kopējo reizinātāju 2 šeit: 4 un 2.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=-kk+4
Savelciet 2k un -2k, lai iegūtu 0.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}=-k^{2}+4
Reiziniet k un k, lai iegūtu k^{2}.
2-2k+\frac{k^{2}}{2}+k^{2}=4
Pievienot k^{2} abās pusēs.
2-2k+\frac{3}{2}k^{2}=4
Savelciet \frac{k^{2}}{2} un k^{2}, lai iegūtu \frac{3}{2}k^{2}.
-2k+\frac{3}{2}k^{2}=4-2
Atņemiet 2 no abām pusēm.
-2k+\frac{3}{2}k^{2}=2
Atņemiet 2 no 4, lai iegūtu 2.
\frac{3}{2}k^{2}-2k=2
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{\frac{3}{2}k^{2}-2k}{\frac{3}{2}}=\frac{2}{\frac{3}{2}}
Daliet abas vienādojuma puses ar \frac{3}{2}, kas ir tas pats, kas reizināt abas puses ar apgriezto daļskaitli.
k^{2}+\left(-\frac{2}{\frac{3}{2}}\right)k=\frac{2}{\frac{3}{2}}
Dalīšana ar \frac{3}{2} atsauc reizināšanu ar \frac{3}{2}.
k^{2}-\frac{4}{3}k=\frac{2}{\frac{3}{2}}
Daliet -2 ar \frac{3}{2}, reizinot -2 ar apgriezto daļskaitli \frac{3}{2} .
k^{2}-\frac{4}{3}k=\frac{4}{3}
Daliet 2 ar \frac{3}{2}, reizinot 2 ar apgriezto daļskaitli \frac{3}{2} .
k^{2}-\frac{4}{3}k+\left(-\frac{2}{3}\right)^{2}=\frac{4}{3}+\left(-\frac{2}{3}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{4}{3} ar 2, lai iegūtu -\frac{2}{3}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{2}{3} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
k^{2}-\frac{4}{3}k+\frac{4}{9}=\frac{4}{3}+\frac{4}{9}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{2}{3}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
k^{2}-\frac{4}{3}k+\frac{4}{9}=\frac{16}{9}
Pieskaitiet \frac{4}{3} pie \frac{4}{9}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(k-\frac{2}{3}\right)^{2}=\frac{16}{9}
Sadaliet reizinātājos k^{2}-\frac{4}{3}k+\frac{4}{9}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(k-\frac{2}{3}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{16}{9}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
k-\frac{2}{3}=\frac{4}{3} k-\frac{2}{3}=-\frac{4}{3}
Vienkāršojiet.
k=2 k=-\frac{2}{3}
Pieskaitiet \frac{2}{3} abās vienādojuma pusēs.