Atrast x
x = \frac{\sqrt{7} + 1}{2} \approx 1,822875656
x=\frac{1-\sqrt{7}}{2}\approx -0,822875656
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x-1=2x\left(-x+2\right)-x+2
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar -x+2.
x-1=-2x^{2}+4x-x+2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x ar -x+2.
x-1=-2x^{2}+3x+2
Savelciet 4x un -x, lai iegūtu 3x.
x-1+2x^{2}=3x+2
Pievienot 2x^{2} abās pusēs.
x-1+2x^{2}-3x=2
Atņemiet 3x no abām pusēm.
-2x-1+2x^{2}=2
Savelciet x un -3x, lai iegūtu -2x.
-2x-1+2x^{2}-2=0
Atņemiet 2 no abām pusēm.
-2x-3+2x^{2}=0
Atņemiet 2 no -1, lai iegūtu -3.
2x^{2}-2x-3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{\left(-2\right)^{2}-4\times 2\left(-3\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -2 un c ar -3.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-4\times 2\left(-3\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet -2 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4-8\left(-3\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{4+24}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -3.
x=\frac{-\left(-2\right)±\sqrt{28}}{2\times 2}
Pieskaitiet 4 pie 24.
x=\frac{-\left(-2\right)±2\sqrt{7}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 28.
x=\frac{2±2\sqrt{7}}{2\times 2}
Skaitļa -2 pretstats ir 2.
x=\frac{2±2\sqrt{7}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{2\sqrt{7}+2}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{7}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 2 pie 2\sqrt{7}.
x=\frac{\sqrt{7}+1}{2}
Daliet 2+2\sqrt{7} ar 4.
x=\frac{2-2\sqrt{7}}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{2±2\sqrt{7}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{7} no 2.
x=\frac{1-\sqrt{7}}{2}
Daliet 2-2\sqrt{7} ar 4.
x=\frac{\sqrt{7}+1}{2} x=\frac{1-\sqrt{7}}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x-1=2x\left(-x+2\right)-x+2
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar -x+2.
x-1=-2x^{2}+4x-x+2
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x ar -x+2.
x-1=-2x^{2}+3x+2
Savelciet 4x un -x, lai iegūtu 3x.
x-1+2x^{2}=3x+2
Pievienot 2x^{2} abās pusēs.
x-1+2x^{2}-3x=2
Atņemiet 3x no abām pusēm.
-2x-1+2x^{2}=2
Savelciet x un -3x, lai iegūtu -2x.
-2x+2x^{2}=2+1
Pievienot 1 abās pusēs.
-2x+2x^{2}=3
Saskaitiet 2 un 1, lai iegūtu 3.
2x^{2}-2x=3
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{2x^{2}-2x}{2}=\frac{3}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\left(-\frac{2}{2}\right)x=\frac{3}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}-x=\frac{3}{2}
Daliet -2 ar 2.
x^{2}-x+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{3}{2}+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{3}{2}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{7}{4}
Pieskaitiet \frac{3}{2} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{7}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-x+\frac{1}{4}. Parasti, kad x^{2}+bx+c ir pilns kvadrāts, to vienmēr to var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{7}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{7}}{2} x-\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{7}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{7}+1}{2} x=\frac{1-\sqrt{7}}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}