Atrast x
x=\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4}\approx 0,153112887
x=-\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4}\approx -0,653112887
Graph
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
\frac { x } { 2 x + 1 } + \frac { 2 } { 1 - 2 x } = 3
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(2x-1\right)x+\left(-1-2x\right)\times 2=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -\frac{1}{2},\frac{1}{2}, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(2x-1\right)\left(2x+1\right), kas ir mazākais 2x+1,1-2x skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
2x^{2}-x+\left(-1-2x\right)\times 2=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x-1 ar x.
2x^{2}-x-2-4x=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -1-2x ar 2.
2x^{2}-5x-2=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Savelciet -x un -4x, lai iegūtu -5x.
2x^{2}-5x-2=\left(6x-3\right)\left(2x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar 2x-1.
2x^{2}-5x-2=12x^{2}-3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 6x-3 ar 2x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x^{2}-5x-2-12x^{2}=-3
Atņemiet 12x^{2} no abām pusēm.
-10x^{2}-5x-2=-3
Savelciet 2x^{2} un -12x^{2}, lai iegūtu -10x^{2}.
-10x^{2}-5x-2+3=0
Pievienot 3 abās pusēs.
-10x^{2}-5x+1=0
Saskaitiet -2 un 3, lai iegūtu 1.
x=\frac{-\left(-5\right)±\sqrt{\left(-5\right)^{2}-4\left(-10\right)}}{2\left(-10\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -10, b ar -5 un c ar 1.
x=\frac{-\left(-5\right)±\sqrt{25-4\left(-10\right)}}{2\left(-10\right)}
Kāpiniet -5 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-5\right)±\sqrt{25+40}}{2\left(-10\right)}
Reiziniet -4 reiz -10.
x=\frac{-\left(-5\right)±\sqrt{65}}{2\left(-10\right)}
Pieskaitiet 25 pie 40.
x=\frac{5±\sqrt{65}}{2\left(-10\right)}
Skaitļa -5 pretstats ir 5.
x=\frac{5±\sqrt{65}}{-20}
Reiziniet 2 reiz -10.
x=\frac{\sqrt{65}+5}{-20}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{5±\sqrt{65}}{-20}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 5 pie \sqrt{65}.
x=-\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4}
Daliet 5+\sqrt{65} ar -20.
x=\frac{5-\sqrt{65}}{-20}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{5±\sqrt{65}}{-20}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{65} no 5.
x=\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4}
Daliet 5-\sqrt{65} ar -20.
x=-\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4} x=\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(2x-1\right)x+\left(-1-2x\right)\times 2=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -\frac{1}{2},\frac{1}{2}, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(2x-1\right)\left(2x+1\right), kas ir mazākais 2x+1,1-2x skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
2x^{2}-x+\left(-1-2x\right)\times 2=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2x-1 ar x.
2x^{2}-x-2-4x=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu -1-2x ar 2.
2x^{2}-5x-2=3\left(2x-1\right)\left(2x+1\right)
Savelciet -x un -4x, lai iegūtu -5x.
2x^{2}-5x-2=\left(6x-3\right)\left(2x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar 2x-1.
2x^{2}-5x-2=12x^{2}-3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 6x-3 ar 2x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x^{2}-5x-2-12x^{2}=-3
Atņemiet 12x^{2} no abām pusēm.
-10x^{2}-5x-2=-3
Savelciet 2x^{2} un -12x^{2}, lai iegūtu -10x^{2}.
-10x^{2}-5x=-3+2
Pievienot 2 abās pusēs.
-10x^{2}-5x=-1
Saskaitiet -3 un 2, lai iegūtu -1.
\frac{-10x^{2}-5x}{-10}=-\frac{1}{-10}
Daliet abas puses ar -10.
x^{2}+\left(-\frac{5}{-10}\right)x=-\frac{1}{-10}
Dalīšana ar -10 atsauc reizināšanu ar -10.
x^{2}+\frac{1}{2}x=-\frac{1}{-10}
Vienādot daļskaitli \frac{-5}{-10} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 5.
x^{2}+\frac{1}{2}x=\frac{1}{10}
Daliet -1 ar -10.
x^{2}+\frac{1}{2}x+\left(\frac{1}{4}\right)^{2}=\frac{1}{10}+\left(\frac{1}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{1}{2} ar 2, lai iegūtu \frac{1}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{1}{2}x+\frac{1}{16}=\frac{1}{10}+\frac{1}{16}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{1}{2}x+\frac{1}{16}=\frac{13}{80}
Pieskaitiet \frac{1}{10} pie \frac{1}{16}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{1}{4}\right)^{2}=\frac{13}{80}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{1}{2}x+\frac{1}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{13}{80}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{4}=\frac{\sqrt{65}}{20} x+\frac{1}{4}=-\frac{\sqrt{65}}{20}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4} x=-\frac{\sqrt{65}}{20}-\frac{1}{4}
Atņemiet \frac{1}{4} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}