Atrast x
x=\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2}\approx 1,704159458
x=-\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2}\approx -0,704159458
Graph
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
\frac { x ^ { 2 } - x } { 9 } = \frac { 2 } { 15 }
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}-x=\frac{2}{15}\times 9
Reiziniet abas puses ar 9.
x^{2}-x=\frac{6}{5}
Reiziniet \frac{2}{15} un 9, lai iegūtu \frac{6}{5}.
x^{2}-x-\frac{6}{5}=0
Atņemiet \frac{6}{5} no abām pusēm.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1-4\left(-\frac{6}{5}\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -1 un c ar -\frac{6}{5}.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1+\frac{24}{5}}}{2}
Reiziniet -4 reiz -\frac{6}{5}.
x=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{\frac{29}{5}}}{2}
Pieskaitiet 1 pie \frac{24}{5}.
x=\frac{-\left(-1\right)±\frac{\sqrt{145}}{5}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no \frac{29}{5}.
x=\frac{1±\frac{\sqrt{145}}{5}}{2}
Skaitļa -1 pretstats ir 1.
x=\frac{\frac{\sqrt{145}}{5}+1}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{1±\frac{\sqrt{145}}{5}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 1 pie \frac{\sqrt{145}}{5}.
x=\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2}
Daliet 1+\frac{\sqrt{145}}{5} ar 2.
x=\frac{-\frac{\sqrt{145}}{5}+1}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{1±\frac{\sqrt{145}}{5}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{\sqrt{145}}{5} no 1.
x=-\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2}
Daliet 1-\frac{\sqrt{145}}{5} ar 2.
x=\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}-x=\frac{2}{15}\times 9
Reiziniet abas puses ar 9.
x^{2}-x=\frac{6}{5}
Reiziniet \frac{2}{15} un 9, lai iegūtu \frac{6}{5}.
x^{2}-x+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{6}{5}+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{6}{5}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-x+\frac{1}{4}=\frac{29}{20}
Pieskaitiet \frac{6}{5} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{29}{20}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{29}{20}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{145}}{10} x-\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{145}}{10}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{145}}{10}+\frac{1}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}