Atrast x
x=\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3}\approx 1,602628851
x=-\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3}\approx -0,935962184
Graph
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
\frac { 4 x + 6 } { 12 x + 4 } = \frac { 2 x } { 6 }
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
3\left(4x+6\right)=\left(6x+2\right)\times 2x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -\frac{1}{3}, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 12\left(3x+1\right), kas ir mazākais 12x+4,6 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
12x+18=\left(6x+2\right)\times 2x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar 4x+6.
12x+18=\left(12x+4\right)x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 6x+2 ar 2.
12x+18=12x^{2}+4x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 12x+4 ar x.
12x+18-12x^{2}=4x
Atņemiet 12x^{2} no abām pusēm.
12x+18-12x^{2}-4x=0
Atņemiet 4x no abām pusēm.
8x+18-12x^{2}=0
Savelciet 12x un -4x, lai iegūtu 8x.
-12x^{2}+8x+18=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-8±\sqrt{8^{2}-4\left(-12\right)\times 18}}{2\left(-12\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -12, b ar 8 un c ar 18.
x=\frac{-8±\sqrt{64-4\left(-12\right)\times 18}}{2\left(-12\right)}
Kāpiniet 8 kvadrātā.
x=\frac{-8±\sqrt{64+48\times 18}}{2\left(-12\right)}
Reiziniet -4 reiz -12.
x=\frac{-8±\sqrt{64+864}}{2\left(-12\right)}
Reiziniet 48 reiz 18.
x=\frac{-8±\sqrt{928}}{2\left(-12\right)}
Pieskaitiet 64 pie 864.
x=\frac{-8±4\sqrt{58}}{2\left(-12\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 928.
x=\frac{-8±4\sqrt{58}}{-24}
Reiziniet 2 reiz -12.
x=\frac{4\sqrt{58}-8}{-24}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-8±4\sqrt{58}}{-24}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -8 pie 4\sqrt{58}.
x=-\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3}
Daliet -8+4\sqrt{58} ar -24.
x=\frac{-4\sqrt{58}-8}{-24}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-8±4\sqrt{58}}{-24}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{58} no -8.
x=\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3}
Daliet -8-4\sqrt{58} ar -24.
x=-\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3} x=\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
3\left(4x+6\right)=\left(6x+2\right)\times 2x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar -\frac{1}{3}, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 12\left(3x+1\right), kas ir mazākais 12x+4,6 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
12x+18=\left(6x+2\right)\times 2x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar 4x+6.
12x+18=\left(12x+4\right)x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 6x+2 ar 2.
12x+18=12x^{2}+4x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 12x+4 ar x.
12x+18-12x^{2}=4x
Atņemiet 12x^{2} no abām pusēm.
12x+18-12x^{2}-4x=0
Atņemiet 4x no abām pusēm.
8x+18-12x^{2}=0
Savelciet 12x un -4x, lai iegūtu 8x.
8x-12x^{2}=-18
Atņemiet 18 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
-12x^{2}+8x=-18
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-12x^{2}+8x}{-12}=-\frac{18}{-12}
Daliet abas puses ar -12.
x^{2}+\frac{8}{-12}x=-\frac{18}{-12}
Dalīšana ar -12 atsauc reizināšanu ar -12.
x^{2}-\frac{2}{3}x=-\frac{18}{-12}
Vienādot daļskaitli \frac{8}{-12} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 4.
x^{2}-\frac{2}{3}x=\frac{3}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{-18}{-12} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 6.
x^{2}-\frac{2}{3}x+\left(-\frac{1}{3}\right)^{2}=\frac{3}{2}+\left(-\frac{1}{3}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{2}{3} ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{3}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{3} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{2}{3}x+\frac{1}{9}=\frac{3}{2}+\frac{1}{9}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{3}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{2}{3}x+\frac{1}{9}=\frac{29}{18}
Pieskaitiet \frac{3}{2} pie \frac{1}{9}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x-\frac{1}{3}\right)^{2}=\frac{29}{18}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{2}{3}x+\frac{1}{9}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{1}{3}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{29}{18}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{1}{3}=\frac{\sqrt{58}}{6} x-\frac{1}{3}=-\frac{\sqrt{58}}{6}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3} x=-\frac{\sqrt{58}}{6}+\frac{1}{3}
Pieskaitiet \frac{1}{3} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}