Atrast x
x=\frac{2\sqrt{6}}{3}+1\approx 2,632993162
x=-\frac{2\sqrt{6}}{3}+1\approx -0,632993162
Graph
Viktorīna
Quadratic Equation
5 problēmas, kas līdzīgas:
\frac { 4 } { x - 1 } + \frac { 2 } { x + 1 } = 3
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(x+1\right)\times 4+\left(x-1\right)\times 2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -1,1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-1\right)\left(x+1\right), kas ir mazākais x-1,x+1 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4x+4+\left(x-1\right)\times 2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+1 ar 4.
4x+4+2x-2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-1 ar 2.
6x+4-2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Savelciet 4x un 2x, lai iegūtu 6x.
6x+2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Atņemiet 2 no 4, lai iegūtu 2.
6x+2=\left(3x-3\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar x-1.
6x+2=3x^{2}-3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3x-3 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
6x+2-3x^{2}=-3
Atņemiet 3x^{2} no abām pusēm.
6x+2-3x^{2}+3=0
Pievienot 3 abās pusēs.
6x+5-3x^{2}=0
Saskaitiet 2 un 3, lai iegūtu 5.
-3x^{2}+6x+5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\left(-3\right)\times 5}}{2\left(-3\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -3, b ar 6 un c ar 5.
x=\frac{-6±\sqrt{36-4\left(-3\right)\times 5}}{2\left(-3\right)}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
x=\frac{-6±\sqrt{36+12\times 5}}{2\left(-3\right)}
Reiziniet -4 reiz -3.
x=\frac{-6±\sqrt{36+60}}{2\left(-3\right)}
Reiziniet 12 reiz 5.
x=\frac{-6±\sqrt{96}}{2\left(-3\right)}
Pieskaitiet 36 pie 60.
x=\frac{-6±4\sqrt{6}}{2\left(-3\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 96.
x=\frac{-6±4\sqrt{6}}{-6}
Reiziniet 2 reiz -3.
x=\frac{4\sqrt{6}-6}{-6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±4\sqrt{6}}{-6}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 4\sqrt{6}.
x=-\frac{2\sqrt{6}}{3}+1
Daliet -6+4\sqrt{6} ar -6.
x=\frac{-4\sqrt{6}-6}{-6}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-6±4\sqrt{6}}{-6}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{6} no -6.
x=\frac{2\sqrt{6}}{3}+1
Daliet -6-4\sqrt{6} ar -6.
x=-\frac{2\sqrt{6}}{3}+1 x=\frac{2\sqrt{6}}{3}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(x+1\right)\times 4+\left(x-1\right)\times 2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -1,1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-1\right)\left(x+1\right), kas ir mazākais x-1,x+1 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4x+4+\left(x-1\right)\times 2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+1 ar 4.
4x+4+2x-2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-1 ar 2.
6x+4-2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Savelciet 4x un 2x, lai iegūtu 6x.
6x+2=3\left(x-1\right)\left(x+1\right)
Atņemiet 2 no 4, lai iegūtu 2.
6x+2=\left(3x-3\right)\left(x+1\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3 ar x-1.
6x+2=3x^{2}-3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 3x-3 ar x+1 un apvienotu līdzīgos locekļus.
6x+2-3x^{2}=-3
Atņemiet 3x^{2} no abām pusēm.
6x-3x^{2}=-3-2
Atņemiet 2 no abām pusēm.
6x-3x^{2}=-5
Atņemiet 2 no -3, lai iegūtu -5.
-3x^{2}+6x=-5
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-3x^{2}+6x}{-3}=-\frac{5}{-3}
Daliet abas puses ar -3.
x^{2}+\frac{6}{-3}x=-\frac{5}{-3}
Dalīšana ar -3 atsauc reizināšanu ar -3.
x^{2}-2x=-\frac{5}{-3}
Daliet 6 ar -3.
x^{2}-2x=\frac{5}{3}
Daliet -5 ar -3.
x^{2}-2x+1=\frac{5}{3}+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=\frac{8}{3}
Pieskaitiet \frac{5}{3} pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=\frac{8}{3}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{\frac{8}{3}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\frac{2\sqrt{6}}{3} x-1=-\frac{2\sqrt{6}}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{2\sqrt{6}}{3}+1 x=-\frac{2\sqrt{6}}{3}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}