Atrast x
x=4
x = \frac{11}{2} = 5\frac{1}{2} = 5,5
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
\left(x+5\right)\left(3x-8\right)=\left(x-2\right)\left(5x-2\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -5,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+5\right), kas ir mazākais x-2,x+5 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
3x^{2}+7x-40=\left(x-2\right)\left(5x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+5 ar 3x-8 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+7x-40=5x^{2}-12x+4
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar 5x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+7x-40-5x^{2}=-12x+4
Atņemiet 5x^{2} no abām pusēm.
-2x^{2}+7x-40=-12x+4
Savelciet 3x^{2} un -5x^{2}, lai iegūtu -2x^{2}.
-2x^{2}+7x-40+12x=4
Pievienot 12x abās pusēs.
-2x^{2}+19x-40=4
Savelciet 7x un 12x, lai iegūtu 19x.
-2x^{2}+19x-40-4=0
Atņemiet 4 no abām pusēm.
-2x^{2}+19x-44=0
Atņemiet 4 no -40, lai iegūtu -44.
x=\frac{-19±\sqrt{19^{2}-4\left(-2\right)\left(-44\right)}}{2\left(-2\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -2, b ar 19 un c ar -44.
x=\frac{-19±\sqrt{361-4\left(-2\right)\left(-44\right)}}{2\left(-2\right)}
Kāpiniet 19 kvadrātā.
x=\frac{-19±\sqrt{361+8\left(-44\right)}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet -4 reiz -2.
x=\frac{-19±\sqrt{361-352}}{2\left(-2\right)}
Reiziniet 8 reiz -44.
x=\frac{-19±\sqrt{9}}{2\left(-2\right)}
Pieskaitiet 361 pie -352.
x=\frac{-19±3}{2\left(-2\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 9.
x=\frac{-19±3}{-4}
Reiziniet 2 reiz -2.
x=-\frac{16}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-19±3}{-4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -19 pie 3.
x=4
Daliet -16 ar -4.
x=-\frac{22}{-4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-19±3}{-4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 3 no -19.
x=\frac{11}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{-22}{-4} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x=4 x=\frac{11}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
\left(x+5\right)\left(3x-8\right)=\left(x-2\right)\left(5x-2\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -5,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+5\right), kas ir mazākais x-2,x+5 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
3x^{2}+7x-40=\left(x-2\right)\left(5x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+5 ar 3x-8 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+7x-40=5x^{2}-12x+4
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x-2 ar 5x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
3x^{2}+7x-40-5x^{2}=-12x+4
Atņemiet 5x^{2} no abām pusēm.
-2x^{2}+7x-40=-12x+4
Savelciet 3x^{2} un -5x^{2}, lai iegūtu -2x^{2}.
-2x^{2}+7x-40+12x=4
Pievienot 12x abās pusēs.
-2x^{2}+19x-40=4
Savelciet 7x un 12x, lai iegūtu 19x.
-2x^{2}+19x=4+40
Pievienot 40 abās pusēs.
-2x^{2}+19x=44
Saskaitiet 4 un 40, lai iegūtu 44.
\frac{-2x^{2}+19x}{-2}=\frac{44}{-2}
Daliet abas puses ar -2.
x^{2}+\frac{19}{-2}x=\frac{44}{-2}
Dalīšana ar -2 atsauc reizināšanu ar -2.
x^{2}-\frac{19}{2}x=\frac{44}{-2}
Daliet 19 ar -2.
x^{2}-\frac{19}{2}x=-22
Daliet 44 ar -2.
x^{2}-\frac{19}{2}x+\left(-\frac{19}{4}\right)^{2}=-22+\left(-\frac{19}{4}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -\frac{19}{2} ar 2, lai iegūtu -\frac{19}{4}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{19}{4} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-\frac{19}{2}x+\frac{361}{16}=-22+\frac{361}{16}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{19}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-\frac{19}{2}x+\frac{361}{16}=\frac{9}{16}
Pieskaitiet -22 pie \frac{361}{16}.
\left(x-\frac{19}{4}\right)^{2}=\frac{9}{16}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-\frac{19}{2}x+\frac{361}{16}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{19}{4}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{9}{16}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{19}{4}=\frac{3}{4} x-\frac{19}{4}=-\frac{3}{4}
Vienkāršojiet.
x=\frac{11}{2} x=4
Pieskaitiet \frac{19}{4} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}