Atrast x
x=\sqrt{5}\approx 2,236067977
x=-\sqrt{5}\approx -2,236067977
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
6\times 3-\left(3x^{2}-3\right)=1+x^{2}
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -1,1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 6\left(x-1\right)\left(x+1\right)\left(x^{2}+1\right), kas ir mazākais x^{4}-1,2x^{2}+2,6-6x^{2} skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
18-\left(3x^{2}-3\right)=1+x^{2}
Reiziniet 6 un 3, lai iegūtu 18.
18-3x^{2}+3=1+x^{2}
Lai atrastu 3x^{2}-3 pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
21-3x^{2}=1+x^{2}
Saskaitiet 18 un 3, lai iegūtu 21.
21-3x^{2}-x^{2}=1
Atņemiet x^{2} no abām pusēm.
21-4x^{2}=1
Savelciet -3x^{2} un -x^{2}, lai iegūtu -4x^{2}.
-4x^{2}=1-21
Atņemiet 21 no abām pusēm.
-4x^{2}=-20
Atņemiet 21 no 1, lai iegūtu -20.
x^{2}=\frac{-20}{-4}
Daliet abas puses ar -4.
x^{2}=5
Daliet -20 ar -4, lai iegūtu 5.
x=\sqrt{5} x=-\sqrt{5}
Izvelciet kvadrātsakni no abām vienādojuma pusēm.
6\times 3-\left(3x^{2}-3\right)=1+x^{2}
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -1,1, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 6\left(x-1\right)\left(x+1\right)\left(x^{2}+1\right), kas ir mazākais x^{4}-1,2x^{2}+2,6-6x^{2} skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
18-\left(3x^{2}-3\right)=1+x^{2}
Reiziniet 6 un 3, lai iegūtu 18.
18-3x^{2}+3=1+x^{2}
Lai atrastu 3x^{2}-3 pretējo vērtību, atrodiet katra locekļa pretējo vērtību.
21-3x^{2}=1+x^{2}
Saskaitiet 18 un 3, lai iegūtu 21.
21-3x^{2}-1=x^{2}
Atņemiet 1 no abām pusēm.
20-3x^{2}=x^{2}
Atņemiet 1 no 21, lai iegūtu 20.
20-3x^{2}-x^{2}=0
Atņemiet x^{2} no abām pusēm.
20-4x^{2}=0
Savelciet -3x^{2} un -x^{2}, lai iegūtu -4x^{2}.
-4x^{2}+20=0
Tādus kvadrātvienādojumus kā šo, kurā ir x^{2} loceklis, bet nav x locekļa, arī var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}, tikai vienādojums jāsakārto standarta formā: ax^{2}+bx+c=0.
x=\frac{0±\sqrt{0^{2}-4\left(-4\right)\times 20}}{2\left(-4\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -4, b ar 0 un c ar 20.
x=\frac{0±\sqrt{-4\left(-4\right)\times 20}}{2\left(-4\right)}
Kāpiniet 0 kvadrātā.
x=\frac{0±\sqrt{16\times 20}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet -4 reiz -4.
x=\frac{0±\sqrt{320}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet 16 reiz 20.
x=\frac{0±8\sqrt{5}}{2\left(-4\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 320.
x=\frac{0±8\sqrt{5}}{-8}
Reiziniet 2 reiz -4.
x=-\sqrt{5}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{0±8\sqrt{5}}{-8}, ja ± ir pluss.
x=\sqrt{5}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{0±8\sqrt{5}}{-8}, ja ± ir mīnuss.
x=-\sqrt{5} x=\sqrt{5}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}