Atrast x (complex solution)
x=\frac{\sqrt{2}i}{2}+1\approx 1+0,707106781i
x=-\frac{\sqrt{2}i}{2}+1\approx 1-0,707106781i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x-1=2\left(1-x\right)\left(x-2\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x-2.
2x-1=\left(2-2x\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar 1-x.
2x-1=6x-4-2x^{2}
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2-2x ar x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x-1-6x=-4-2x^{2}
Atņemiet 6x no abām pusēm.
-4x-1=-4-2x^{2}
Savelciet 2x un -6x, lai iegūtu -4x.
-4x-1-\left(-4\right)=-2x^{2}
Atņemiet -4 no abām pusēm.
-4x-1+4=-2x^{2}
Skaitļa -4 pretstats ir 4.
-4x-1+4+2x^{2}=0
Pievienot 2x^{2} abās pusēs.
-4x+3+2x^{2}=0
Saskaitiet -1 un 4, lai iegūtu 3.
2x^{2}-4x+3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{\left(-4\right)^{2}-4\times 2\times 3}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar -4 un c ar 3.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-4\times 2\times 3}}{2\times 2}
Kāpiniet -4 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-8\times 3}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-24}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz 3.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{-8}}{2\times 2}
Pieskaitiet 16 pie -24.
x=\frac{-\left(-4\right)±2\sqrt{2}i}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no -8.
x=\frac{4±2\sqrt{2}i}{2\times 2}
Skaitļa -4 pretstats ir 4.
x=\frac{4±2\sqrt{2}i}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{4+2\sqrt{2}i}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±2\sqrt{2}i}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 4 pie 2i\sqrt{2}.
x=\frac{\sqrt{2}i}{2}+1
Daliet 4+2i\sqrt{2} ar 4.
x=\frac{-2\sqrt{2}i+4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±2\sqrt{2}i}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2i\sqrt{2} no 4.
x=-\frac{\sqrt{2}i}{2}+1
Daliet 4-2i\sqrt{2} ar 4.
x=\frac{\sqrt{2}i}{2}+1 x=-\frac{\sqrt{2}i}{2}+1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x-1=2\left(1-x\right)\left(x-2\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x-2.
2x-1=\left(2-2x\right)\left(x-2\right)
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2 ar 1-x.
2x-1=6x-4-2x^{2}
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu 2-2x ar x-2 un apvienotu līdzīgos locekļus.
2x-1-6x=-4-2x^{2}
Atņemiet 6x no abām pusēm.
-4x-1=-4-2x^{2}
Savelciet 2x un -6x, lai iegūtu -4x.
-4x-1+2x^{2}=-4
Pievienot 2x^{2} abās pusēs.
-4x+2x^{2}=-4+1
Pievienot 1 abās pusēs.
-4x+2x^{2}=-3
Saskaitiet -4 un 1, lai iegūtu -3.
2x^{2}-4x=-3
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{2x^{2}-4x}{2}=-\frac{3}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\left(-\frac{4}{2}\right)x=-\frac{3}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}-2x=-\frac{3}{2}
Daliet -4 ar 2.
x^{2}-2x+1=-\frac{3}{2}+1
Daliet locekļa x koeficientu -2 ar 2, lai iegūtu -1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-2x+1=-\frac{1}{2}
Pieskaitiet -\frac{3}{2} pie 1.
\left(x-1\right)^{2}=-\frac{1}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-1\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{1}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-1=\frac{\sqrt{2}i}{2} x-1=-\frac{\sqrt{2}i}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{2}i}{2}+1 x=-\frac{\sqrt{2}i}{2}+1
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}