Pāriet uz galveno saturu
Atrast x (complex solution)
Tick mark Image
Atrast x
Tick mark Image
Graph

Līdzīgas problēmas no meklēšanas tīmeklī

Koplietot

2\times 2=x\left(2+x\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 2x, kas ir mazākais x,2 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4=x\left(2+x\right)
Reiziniet 2 un 2, lai iegūtu 4.
4=2x+x^{2}
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x ar 2+x.
2x+x^{2}=4
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
2x+x^{2}-4=0
Atņemiet 4 no abām pusēm.
x^{2}+2x-4=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-4\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 2 un c ar -4.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-4\right)}}{2}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4+16}}{2}
Reiziniet -4 reiz -4.
x=\frac{-2±\sqrt{20}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 16.
x=\frac{-2±2\sqrt{5}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 20.
x=\frac{2\sqrt{5}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{5}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{5}.
x=\sqrt{5}-1
Daliet -2+2\sqrt{5} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{5}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{5}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{5} no -2.
x=-\sqrt{5}-1
Daliet -2-2\sqrt{5} ar 2.
x=\sqrt{5}-1 x=-\sqrt{5}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2\times 2=x\left(2+x\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 2x, kas ir mazākais x,2 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4=x\left(2+x\right)
Reiziniet 2 un 2, lai iegūtu 4.
4=2x+x^{2}
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x ar 2+x.
2x+x^{2}=4
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
x^{2}+2x=4
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+2x+1^{2}=4+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=4+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x^{2}+2x+1=5
Pieskaitiet 4 pie 1.
\left(x+1\right)^{2}=5
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{5}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=\sqrt{5} x+1=-\sqrt{5}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{5}-1 x=-\sqrt{5}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
2\times 2=x\left(2+x\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 2x, kas ir mazākais x,2 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4=x\left(2+x\right)
Reiziniet 2 un 2, lai iegūtu 4.
4=2x+x^{2}
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x ar 2+x.
2x+x^{2}=4
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
2x+x^{2}-4=0
Atņemiet 4 no abām pusēm.
x^{2}+2x-4=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-4\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 2 un c ar -4.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-4\right)}}{2}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4+16}}{2}
Reiziniet -4 reiz -4.
x=\frac{-2±\sqrt{20}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 16.
x=\frac{-2±2\sqrt{5}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 20.
x=\frac{2\sqrt{5}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{5}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{5}.
x=\sqrt{5}-1
Daliet -2+2\sqrt{5} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{5}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{5}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{5} no -2.
x=-\sqrt{5}-1
Daliet -2-2\sqrt{5} ar 2.
x=\sqrt{5}-1 x=-\sqrt{5}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2\times 2=x\left(2+x\right)
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar 2x, kas ir mazākais x,2 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
4=x\left(2+x\right)
Reiziniet 2 un 2, lai iegūtu 4.
4=2x+x^{2}
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x ar 2+x.
2x+x^{2}=4
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
x^{2}+2x=4
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+2x+1^{2}=4+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=4+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x^{2}+2x+1=5
Pieskaitiet 4 pie 1.
\left(x+1\right)^{2}=5
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{5}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=\sqrt{5} x+1=-\sqrt{5}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{5}-1 x=-\sqrt{5}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.