Atrast x (complex solution)
x=\sqrt{3}-1\approx 0,732050808
x=-\left(\sqrt{3}+1\right)\approx -2,732050808
Atrast x
x=\sqrt{3}-1\approx 0,732050808
x=-\sqrt{3}-1\approx -2,732050808
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x-2+\left(x+2\right)x=x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -2,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+2\right), kas ir mazākais x+2,x-2,x^{2}-4 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
x-2+x^{2}+2x=x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+2 ar x.
3x-2+x^{2}=x
Savelciet x un 2x, lai iegūtu 3x.
3x-2+x^{2}-x=0
Atņemiet x no abām pusēm.
2x-2+x^{2}=0
Savelciet 3x un -x, lai iegūtu 2x.
x^{2}+2x-2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-2\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 2 un c ar -2.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-2\right)}}{2}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4+8}}{2}
Reiziniet -4 reiz -2.
x=\frac{-2±\sqrt{12}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 8.
x=\frac{-2±2\sqrt{3}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 12.
x=\frac{2\sqrt{3}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{3}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{3}.
x=\sqrt{3}-1
Daliet -2+2\sqrt{3} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{3}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{3}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{3} no -2.
x=-\sqrt{3}-1
Daliet -2-2\sqrt{3} ar 2.
x=\sqrt{3}-1 x=-\sqrt{3}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x-2+\left(x+2\right)x=x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -2,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+2\right), kas ir mazākais x+2,x-2,x^{2}-4 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
x-2+x^{2}+2x=x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+2 ar x.
3x-2+x^{2}=x
Savelciet x un 2x, lai iegūtu 3x.
3x-2+x^{2}-x=0
Atņemiet x no abām pusēm.
2x-2+x^{2}=0
Savelciet 3x un -x, lai iegūtu 2x.
2x+x^{2}=2
Pievienot 2 abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
x^{2}+2x=2
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+2x+1^{2}=2+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=2+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x^{2}+2x+1=3
Pieskaitiet 2 pie 1.
\left(x+1\right)^{2}=3
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{3}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=\sqrt{3} x+1=-\sqrt{3}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{3}-1 x=-\sqrt{3}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
x-2+\left(x+2\right)x=x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -2,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+2\right), kas ir mazākais x+2,x-2,x^{2}-4 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
x-2+x^{2}+2x=x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+2 ar x.
3x-2+x^{2}=x
Savelciet x un 2x, lai iegūtu 3x.
3x-2+x^{2}-x=0
Atņemiet x no abām pusēm.
2x-2+x^{2}=0
Savelciet 3x un -x, lai iegūtu 2x.
x^{2}+2x-2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\left(-2\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar 2 un c ar -2.
x=\frac{-2±\sqrt{4-4\left(-2\right)}}{2}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
x=\frac{-2±\sqrt{4+8}}{2}
Reiziniet -4 reiz -2.
x=\frac{-2±\sqrt{12}}{2}
Pieskaitiet 4 pie 8.
x=\frac{-2±2\sqrt{3}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 12.
x=\frac{2\sqrt{3}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{3}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{3}.
x=\sqrt{3}-1
Daliet -2+2\sqrt{3} ar 2.
x=\frac{-2\sqrt{3}-2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-2±2\sqrt{3}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{3} no -2.
x=-\sqrt{3}-1
Daliet -2-2\sqrt{3} ar 2.
x=\sqrt{3}-1 x=-\sqrt{3}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x-2+\left(x+2\right)x=x
Mainīgais x nevar būt vienāds ar jebkuru no vērtībām -2,2, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet abas vienādojuma puses ar \left(x-2\right)\left(x+2\right), kas ir mazākais x+2,x-2,x^{2}-4 skaitlis, kas dalās bez atlikuma.
x-2+x^{2}+2x=x
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu x+2 ar x.
3x-2+x^{2}=x
Savelciet x un 2x, lai iegūtu 3x.
3x-2+x^{2}-x=0
Atņemiet x no abām pusēm.
2x-2+x^{2}=0
Savelciet 3x un -x, lai iegūtu 2x.
2x+x^{2}=2
Pievienot 2 abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
x^{2}+2x=2
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}+2x+1^{2}=2+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=2+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x^{2}+2x+1=3
Pieskaitiet 2 pie 1.
\left(x+1\right)^{2}=3
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{3}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=\sqrt{3} x+1=-\sqrt{3}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{3}-1 x=-\sqrt{3}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}