Atrast y
y=\frac{1+\sqrt{7}i}{2}\approx 0,5+1,322875656i
y=\frac{-\sqrt{7}i+1}{2}\approx 0,5-1,322875656i
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
y^{2}-y+2=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
y=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1-4\times 2}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -1 un c ar 2.
y=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{1-8}}{2}
Reiziniet -4 reiz 2.
y=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{-7}}{2}
Pieskaitiet 1 pie -8.
y=\frac{-\left(-1\right)±\sqrt{7}i}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no -7.
y=\frac{1±\sqrt{7}i}{2}
Skaitļa -1 pretstats ir 1.
y=\frac{1+\sqrt{7}i}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{1±\sqrt{7}i}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 1 pie i\sqrt{7}.
y=\frac{-\sqrt{7}i+1}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{1±\sqrt{7}i}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet i\sqrt{7} no 1.
y=\frac{1+\sqrt{7}i}{2} y=\frac{-\sqrt{7}i+1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
y^{2}-y+2=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
y^{2}-y+2-2=-2
Atņemiet 2 no vienādojuma abām pusēm.
y^{2}-y=-2
Atņemot 2 no sevis, paliek 0.
y^{2}-y+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=-2+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
y^{2}-y+\frac{1}{4}=-2+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
y^{2}-y+\frac{1}{4}=-\frac{7}{4}
Pieskaitiet -2 pie \frac{1}{4}.
\left(y-\frac{1}{2}\right)^{2}=-\frac{7}{4}
Sadaliet reizinātājos y^{2}-y+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(y-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{7}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
y-\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{7}i}{2} y-\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{7}i}{2}
Vienkāršojiet.
y=\frac{1+\sqrt{7}i}{2} y=\frac{-\sqrt{7}i+1}{2}
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}