Atrast x
x = \frac{\sqrt{53} + 7}{2} \approx 7,140054945
x=\frac{7-\sqrt{53}}{2}\approx -0,140054945
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
xx-1+x\times 2=x\times 9
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x.
x^{2}-1+x\times 2=x\times 9
Reiziniet x un x, lai iegūtu x^{2}.
x^{2}-1+x\times 2-x\times 9=0
Atņemiet x\times 9 no abām pusēm.
x^{2}-1-7x=0
Savelciet x\times 2 un -x\times 9, lai iegūtu -7x.
x^{2}-7x-1=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{\left(-7\right)^{2}-4\left(-1\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -7 un c ar -1.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49-4\left(-1\right)}}{2}
Kāpiniet -7 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{49+4}}{2}
Reiziniet -4 reiz -1.
x=\frac{-\left(-7\right)±\sqrt{53}}{2}
Pieskaitiet 49 pie 4.
x=\frac{7±\sqrt{53}}{2}
Skaitļa -7 pretstats ir 7.
x=\frac{\sqrt{53}+7}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{7±\sqrt{53}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 7 pie \sqrt{53}.
x=\frac{7-\sqrt{53}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{7±\sqrt{53}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{53} no 7.
x=\frac{\sqrt{53}+7}{2} x=\frac{7-\sqrt{53}}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
xx-1+x\times 2=x\times 9
Mainīgais x nevar būt vienāds ar 0, jo dalīšana ar nulli nav definēta. Reiziniet vienādojuma abas puses ar x.
x^{2}-1+x\times 2=x\times 9
Reiziniet x un x, lai iegūtu x^{2}.
x^{2}-1+x\times 2-x\times 9=0
Atņemiet x\times 9 no abām pusēm.
x^{2}-1-7x=0
Savelciet x\times 2 un -x\times 9, lai iegūtu -7x.
x^{2}-7x=1
Pievienot 1 abās pusēs. Jebkuram skaitlim pieskaitot nulli, iegūst to pašu skaitli.
x^{2}-7x+\left(-\frac{7}{2}\right)^{2}=1+\left(-\frac{7}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -7 ar 2, lai iegūtu -\frac{7}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{7}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-7x+\frac{49}{4}=1+\frac{49}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{7}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-7x+\frac{49}{4}=\frac{53}{4}
Pieskaitiet 1 pie \frac{49}{4}.
\left(x-\frac{7}{2}\right)^{2}=\frac{53}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-7x+\frac{49}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{7}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{53}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{7}{2}=\frac{\sqrt{53}}{2} x-\frac{7}{2}=-\frac{\sqrt{53}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{53}+7}{2} x=\frac{7-\sqrt{53}}{2}
Pieskaitiet \frac{7}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}