Atrast x
x = \frac{3 \sqrt{29} + 15}{2} \approx 15,577747211
x=\frac{15-3\sqrt{29}}{2}\approx -0,577747211
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
x^{2}-15x-9=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-15\right)±\sqrt{\left(-15\right)^{2}-4\left(-9\right)}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -15 un c ar -9.
x=\frac{-\left(-15\right)±\sqrt{225-4\left(-9\right)}}{2}
Kāpiniet -15 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-15\right)±\sqrt{225+36}}{2}
Reiziniet -4 reiz -9.
x=\frac{-\left(-15\right)±\sqrt{261}}{2}
Pieskaitiet 225 pie 36.
x=\frac{-\left(-15\right)±3\sqrt{29}}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 261.
x=\frac{15±3\sqrt{29}}{2}
Skaitļa -15 pretstats ir 15.
x=\frac{3\sqrt{29}+15}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{15±3\sqrt{29}}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 15 pie 3\sqrt{29}.
x=\frac{15-3\sqrt{29}}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{15±3\sqrt{29}}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 3\sqrt{29} no 15.
x=\frac{3\sqrt{29}+15}{2} x=\frac{15-3\sqrt{29}}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
x^{2}-15x-9=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
x^{2}-15x-9-\left(-9\right)=-\left(-9\right)
Pieskaitiet 9 abās vienādojuma pusēs.
x^{2}-15x=-\left(-9\right)
Atņemot -9 no sevis, paliek 0.
x^{2}-15x=9
Atņemiet -9 no 0.
x^{2}-15x+\left(-\frac{15}{2}\right)^{2}=9+\left(-\frac{15}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -15 ar 2, lai iegūtu -\frac{15}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{15}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-15x+\frac{225}{4}=9+\frac{225}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{15}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}-15x+\frac{225}{4}=\frac{261}{4}
Pieskaitiet 9 pie \frac{225}{4}.
\left(x-\frac{15}{2}\right)^{2}=\frac{261}{4}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-15x+\frac{225}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-\frac{15}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{261}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-\frac{15}{2}=\frac{3\sqrt{29}}{2} x-\frac{15}{2}=-\frac{3\sqrt{29}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{3\sqrt{29}+15}{2} x=\frac{15-3\sqrt{29}}{2}
Pieskaitiet \frac{15}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}