Atrast k
k=1
k=3
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
a+b=-4 ab=3
Lai atrisinātu vienādojumu, k^{2}-4k+3, izmantojot formulu k^{2}+\left(a+b\right)k+ab=\left(k+a\right)\left(k+b\right). Lai atrastu a un b, iestatiet sistēmas atrisināt.
a=-3 b=-1
Tā kā ab ir pozitīvs, a un b ir viena zīme. Tā kā a+b ir negatīvs, a un b ir negatīvas. Sistēmas atrisinājums ir tikai šāds pāris.
\left(k-3\right)\left(k-1\right)
Pārrakstiet reizinātājos sadalīto izteiksmi \left(k+a\right)\left(k+b\right), izmantojot iegūtās vērtības.
k=3 k=1
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet k-3=0 un k-1=0.
a+b=-4 ab=1\times 3=3
Lai atrisinātu vienādojumu, sadaliet kreisās puses līdzās pēc grupēšanas. Vispirms, kreisajā malā ir jābūt pārrakstītajiem kā k^{2}+ak+bk+3. Lai atrastu a un b, iestatiet sistēmas atrisināt.
a=-3 b=-1
Tā kā ab ir pozitīvs, a un b ir viena zīme. Tā kā a+b ir negatīvs, a un b ir negatīvas. Sistēmas atrisinājums ir tikai šāds pāris.
\left(k^{2}-3k\right)+\left(-k+3\right)
Pārrakstiet k^{2}-4k+3 kā \left(k^{2}-3k\right)+\left(-k+3\right).
k\left(k-3\right)-\left(k-3\right)
Sadaliet k pirmo un -1 otrajā grupā.
\left(k-3\right)\left(k-1\right)
Iznesiet kopējo reizinātāju k-3 pirms iekavām, izmantojot distributīvo īpašību.
k=3 k=1
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet k-3=0 un k-1=0.
k^{2}-4k+3=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
k=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{\left(-4\right)^{2}-4\times 3}}{2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 1, b ar -4 un c ar 3.
k=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-4\times 3}}{2}
Kāpiniet -4 kvadrātā.
k=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-12}}{2}
Reiziniet -4 reiz 3.
k=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{4}}{2}
Pieskaitiet 16 pie -12.
k=\frac{-\left(-4\right)±2}{2}
Izvelciet kvadrātsakni no 4.
k=\frac{4±2}{2}
Skaitļa -4 pretstats ir 4.
k=\frac{6}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{4±2}{2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 4 pie 2.
k=3
Daliet 6 ar 2.
k=\frac{2}{2}
Tagad atrisiniet vienādojumu k=\frac{4±2}{2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2 no 4.
k=1
Daliet 2 ar 2.
k=3 k=1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
k^{2}-4k+3=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
k^{2}-4k+3-3=-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
k^{2}-4k=-3
Atņemot 3 no sevis, paliek 0.
k^{2}-4k+\left(-2\right)^{2}=-3+\left(-2\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -4 ar 2, lai iegūtu -2. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -2 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
k^{2}-4k+4=-3+4
Kāpiniet -2 kvadrātā.
k^{2}-4k+4=1
Pieskaitiet -3 pie 4.
\left(k-2\right)^{2}=1
Sadaliet reizinātājos k^{2}-4k+4. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(k-2\right)^{2}}=\sqrt{1}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
k-2=1 k-2=-1
Vienkāršojiet.
k=3 k=1
Pieskaitiet 2 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}