Atrast V
V=1
V=0
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
V=V^{2}
Reiziniet V un V, lai iegūtu V^{2}.
V-V^{2}=0
Atņemiet V^{2} no abām pusēm.
V\left(1-V\right)=0
Iznesiet reizinātāju V pirms iekavām.
V=0 V=1
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet V=0 un 1-V=0.
V=V^{2}
Reiziniet V un V, lai iegūtu V^{2}.
V-V^{2}=0
Atņemiet V^{2} no abām pusēm.
-V^{2}+V=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
V=\frac{-1±\sqrt{1^{2}}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 1 un c ar 0.
V=\frac{-1±1}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 1^{2}.
V=\frac{-1±1}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
V=\frac{0}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu V=\frac{-1±1}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -1 pie 1.
V=0
Daliet 0 ar -2.
V=-\frac{2}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu V=\frac{-1±1}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 1 no -1.
V=1
Daliet -2 ar -2.
V=0 V=1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
V=V^{2}
Reiziniet V un V, lai iegūtu V^{2}.
V-V^{2}=0
Atņemiet V^{2} no abām pusēm.
-V^{2}+V=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-V^{2}+V}{-1}=\frac{0}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
V^{2}+\frac{1}{-1}V=\frac{0}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
V^{2}-V=\frac{0}{-1}
Daliet 1 ar -1.
V^{2}-V=0
Daliet 0 ar -1.
V^{2}-V+\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}=\left(-\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -1 ar 2, lai iegūtu -\frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -\frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
V^{2}-V+\frac{1}{4}=\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(V-\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{1}{4}
Sadaliet reizinātājos V^{2}-V+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(V-\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{1}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
V-\frac{1}{2}=\frac{1}{2} V-\frac{1}{2}=-\frac{1}{2}
Vienkāršojiet.
V=1 V=0
Pieskaitiet \frac{1}{2} abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}