Atrast n
n = -\frac{7}{3} = -2\frac{1}{3} \approx -2,333333333
n=0
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
n\left(9n+21\right)=0
Iznesiet reizinātāju n pirms iekavām.
n=0 n=-\frac{7}{3}
Lai atrastu vienādojumu risinājumus, atrisiniet n=0 un 9n+21=0.
9n^{2}+21n=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
n=\frac{-21±\sqrt{21^{2}}}{2\times 9}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 9, b ar 21 un c ar 0.
n=\frac{-21±21}{2\times 9}
Izvelciet kvadrātsakni no 21^{2}.
n=\frac{-21±21}{18}
Reiziniet 2 reiz 9.
n=\frac{0}{18}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{-21±21}{18}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -21 pie 21.
n=0
Daliet 0 ar 18.
n=-\frac{42}{18}
Tagad atrisiniet vienādojumu n=\frac{-21±21}{18}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 21 no -21.
n=-\frac{7}{3}
Vienādot daļskaitli \frac{-42}{18} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 6.
n=0 n=-\frac{7}{3}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
9n^{2}+21n=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{9n^{2}+21n}{9}=\frac{0}{9}
Daliet abas puses ar 9.
n^{2}+\frac{21}{9}n=\frac{0}{9}
Dalīšana ar 9 atsauc reizināšanu ar 9.
n^{2}+\frac{7}{3}n=\frac{0}{9}
Vienādot daļskaitli \frac{21}{9} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 3.
n^{2}+\frac{7}{3}n=0
Daliet 0 ar 9.
n^{2}+\frac{7}{3}n+\left(\frac{7}{6}\right)^{2}=\left(\frac{7}{6}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{7}{3} ar 2, lai iegūtu \frac{7}{6}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{7}{6} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
n^{2}+\frac{7}{3}n+\frac{49}{36}=\frac{49}{36}
Kāpiniet kvadrātā \frac{7}{6}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
\left(n+\frac{7}{6}\right)^{2}=\frac{49}{36}
Sadaliet reizinātājos n^{2}+\frac{7}{3}n+\frac{49}{36}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(n+\frac{7}{6}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{49}{36}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
n+\frac{7}{6}=\frac{7}{6} n+\frac{7}{6}=-\frac{7}{6}
Vienkāršojiet.
n=0 n=-\frac{7}{3}
Atņemiet \frac{7}{6} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}