Atrast x
x=\frac{\sqrt{22}-2}{3}\approx 0,896805253
x=\frac{-\sqrt{22}-2}{3}\approx -2,230138587
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
6x^{2}+8x-12=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-8±\sqrt{8^{2}-4\times 6\left(-12\right)}}{2\times 6}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 6, b ar 8 un c ar -12.
x=\frac{-8±\sqrt{64-4\times 6\left(-12\right)}}{2\times 6}
Kāpiniet 8 kvadrātā.
x=\frac{-8±\sqrt{64-24\left(-12\right)}}{2\times 6}
Reiziniet -4 reiz 6.
x=\frac{-8±\sqrt{64+288}}{2\times 6}
Reiziniet -24 reiz -12.
x=\frac{-8±\sqrt{352}}{2\times 6}
Pieskaitiet 64 pie 288.
x=\frac{-8±4\sqrt{22}}{2\times 6}
Izvelciet kvadrātsakni no 352.
x=\frac{-8±4\sqrt{22}}{12}
Reiziniet 2 reiz 6.
x=\frac{4\sqrt{22}-8}{12}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-8±4\sqrt{22}}{12}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -8 pie 4\sqrt{22}.
x=\frac{\sqrt{22}-2}{3}
Daliet -8+4\sqrt{22} ar 12.
x=\frac{-4\sqrt{22}-8}{12}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-8±4\sqrt{22}}{12}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{22} no -8.
x=\frac{-\sqrt{22}-2}{3}
Daliet -8-4\sqrt{22} ar 12.
x=\frac{\sqrt{22}-2}{3} x=\frac{-\sqrt{22}-2}{3}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
6x^{2}+8x-12=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
6x^{2}+8x-12-\left(-12\right)=-\left(-12\right)
Pieskaitiet 12 abās vienādojuma pusēs.
6x^{2}+8x=-\left(-12\right)
Atņemot -12 no sevis, paliek 0.
6x^{2}+8x=12
Atņemiet -12 no 0.
\frac{6x^{2}+8x}{6}=\frac{12}{6}
Daliet abas puses ar 6.
x^{2}+\frac{8}{6}x=\frac{12}{6}
Dalīšana ar 6 atsauc reizināšanu ar 6.
x^{2}+\frac{4}{3}x=\frac{12}{6}
Vienādot daļskaitli \frac{8}{6} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 2.
x^{2}+\frac{4}{3}x=2
Daliet 12 ar 6.
x^{2}+\frac{4}{3}x+\left(\frac{2}{3}\right)^{2}=2+\left(\frac{2}{3}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{4}{3} ar 2, lai iegūtu \frac{2}{3}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{2}{3} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{4}{3}x+\frac{4}{9}=2+\frac{4}{9}
Kāpiniet kvadrātā \frac{2}{3}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{4}{3}x+\frac{4}{9}=\frac{22}{9}
Pieskaitiet 2 pie \frac{4}{9}.
\left(x+\frac{2}{3}\right)^{2}=\frac{22}{9}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{4}{3}x+\frac{4}{9}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{2}{3}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{22}{9}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{2}{3}=\frac{\sqrt{22}}{3} x+\frac{2}{3}=-\frac{\sqrt{22}}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{22}-2}{3} x=\frac{-\sqrt{22}-2}{3}
Atņemiet \frac{2}{3} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}