Atrast x
x=\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}\approx 0,524695077
x=-\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}\approx -1,524695077
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
5x^{2}+5x-4=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-5±\sqrt{5^{2}-4\times 5\left(-4\right)}}{2\times 5}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 5, b ar 5 un c ar -4.
x=\frac{-5±\sqrt{25-4\times 5\left(-4\right)}}{2\times 5}
Kāpiniet 5 kvadrātā.
x=\frac{-5±\sqrt{25-20\left(-4\right)}}{2\times 5}
Reiziniet -4 reiz 5.
x=\frac{-5±\sqrt{25+80}}{2\times 5}
Reiziniet -20 reiz -4.
x=\frac{-5±\sqrt{105}}{2\times 5}
Pieskaitiet 25 pie 80.
x=\frac{-5±\sqrt{105}}{10}
Reiziniet 2 reiz 5.
x=\frac{\sqrt{105}-5}{10}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-5±\sqrt{105}}{10}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -5 pie \sqrt{105}.
x=\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}
Daliet -5+\sqrt{105} ar 10.
x=\frac{-\sqrt{105}-5}{10}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-5±\sqrt{105}}{10}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \sqrt{105} no -5.
x=-\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}
Daliet -5-\sqrt{105} ar 10.
x=\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
5x^{2}+5x-4=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
5x^{2}+5x-4-\left(-4\right)=-\left(-4\right)
Pieskaitiet 4 abās vienādojuma pusēs.
5x^{2}+5x=-\left(-4\right)
Atņemot -4 no sevis, paliek 0.
5x^{2}+5x=4
Atņemiet -4 no 0.
\frac{5x^{2}+5x}{5}=\frac{4}{5}
Daliet abas puses ar 5.
x^{2}+\frac{5}{5}x=\frac{4}{5}
Dalīšana ar 5 atsauc reizināšanu ar 5.
x^{2}+x=\frac{4}{5}
Daliet 5 ar 5.
x^{2}+x+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{4}{5}+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 1 ar 2, lai iegūtu \frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=\frac{4}{5}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=\frac{21}{20}
Pieskaitiet \frac{4}{5} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{21}{20}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{21}{20}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{105}}{10} x+\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{105}}{10}
Vienkāršojiet.
x=\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2} x=-\frac{\sqrt{105}}{10}-\frac{1}{2}
Atņemiet \frac{1}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}