Atrast t
t=2
t=4
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
t\left(6-t\right)=8
Saīsiniet 2 un 2.
6t-t^{2}=8
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu t ar 6-t.
6t-t^{2}-8=0
Atņemiet 8 no abām pusēm.
-t^{2}+6t-8=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
t=\frac{-6±\sqrt{6^{2}-4\left(-1\right)\left(-8\right)}}{2\left(-1\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -1, b ar 6 un c ar -8.
t=\frac{-6±\sqrt{36-4\left(-1\right)\left(-8\right)}}{2\left(-1\right)}
Kāpiniet 6 kvadrātā.
t=\frac{-6±\sqrt{36+4\left(-8\right)}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet -4 reiz -1.
t=\frac{-6±\sqrt{36-32}}{2\left(-1\right)}
Reiziniet 4 reiz -8.
t=\frac{-6±\sqrt{4}}{2\left(-1\right)}
Pieskaitiet 36 pie -32.
t=\frac{-6±2}{2\left(-1\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no 4.
t=\frac{-6±2}{-2}
Reiziniet 2 reiz -1.
t=-\frac{4}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-6±2}{-2}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -6 pie 2.
t=2
Daliet -4 ar -2.
t=-\frac{8}{-2}
Tagad atrisiniet vienādojumu t=\frac{-6±2}{-2}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2 no -6.
t=4
Daliet -8 ar -2.
t=2 t=4
Vienādojums tagad ir atrisināts.
t\left(6-t\right)=8
Saīsiniet 2 un 2.
6t-t^{2}=8
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu t ar 6-t.
-t^{2}+6t=8
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{-t^{2}+6t}{-1}=\frac{8}{-1}
Daliet abas puses ar -1.
t^{2}+\frac{6}{-1}t=\frac{8}{-1}
Dalīšana ar -1 atsauc reizināšanu ar -1.
t^{2}-6t=\frac{8}{-1}
Daliet 6 ar -1.
t^{2}-6t=-8
Daliet 8 ar -1.
t^{2}-6t+\left(-3\right)^{2}=-8+\left(-3\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -6 ar 2, lai iegūtu -3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
t^{2}-6t+9=-8+9
Kāpiniet -3 kvadrātā.
t^{2}-6t+9=1
Pieskaitiet -8 pie 9.
\left(t-3\right)^{2}=1
Sadaliet reizinātājos t^{2}-6t+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(t-3\right)^{2}}=\sqrt{1}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
t-3=1 t-3=-1
Vienkāršojiet.
t=4 t=2
Pieskaitiet 3 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}