Atrast y
y=\frac{\sqrt{3}-1}{2}\approx 0,366025404
y=\frac{-\sqrt{3}-1}{2}\approx -1,366025404
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2y^{2}+2y-1=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
y=\frac{-2±\sqrt{2^{2}-4\times 2\left(-1\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 2 un c ar -1.
y=\frac{-2±\sqrt{4-4\times 2\left(-1\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 2 kvadrātā.
y=\frac{-2±\sqrt{4-8\left(-1\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
y=\frac{-2±\sqrt{4+8}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -1.
y=\frac{-2±\sqrt{12}}{2\times 2}
Pieskaitiet 4 pie 8.
y=\frac{-2±2\sqrt{3}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 12.
y=\frac{-2±2\sqrt{3}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
y=\frac{2\sqrt{3}-2}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{-2±2\sqrt{3}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -2 pie 2\sqrt{3}.
y=\frac{\sqrt{3}-1}{2}
Daliet -2+2\sqrt{3} ar 4.
y=\frac{-2\sqrt{3}-2}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu y=\frac{-2±2\sqrt{3}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 2\sqrt{3} no -2.
y=\frac{-\sqrt{3}-1}{2}
Daliet -2-2\sqrt{3} ar 4.
y=\frac{\sqrt{3}-1}{2} y=\frac{-\sqrt{3}-1}{2}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2y^{2}+2y-1=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2y^{2}+2y-1-\left(-1\right)=-\left(-1\right)
Pieskaitiet 1 abās vienādojuma pusēs.
2y^{2}+2y=-\left(-1\right)
Atņemot -1 no sevis, paliek 0.
2y^{2}+2y=1
Atņemiet -1 no 0.
\frac{2y^{2}+2y}{2}=\frac{1}{2}
Daliet abas puses ar 2.
y^{2}+\frac{2}{2}y=\frac{1}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
y^{2}+y=\frac{1}{2}
Daliet 2 ar 2.
y^{2}+y+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{1}{2}+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 1 ar 2, lai iegūtu \frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
y^{2}+y+\frac{1}{4}=\frac{1}{2}+\frac{1}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
y^{2}+y+\frac{1}{4}=\frac{3}{4}
Pieskaitiet \frac{1}{2} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(y+\frac{1}{2}\right)^{2}=\frac{3}{4}
Sadaliet reizinātājos y^{2}+y+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(y+\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{\frac{3}{4}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
y+\frac{1}{2}=\frac{\sqrt{3}}{2} y+\frac{1}{2}=-\frac{\sqrt{3}}{2}
Vienkāršojiet.
y=\frac{\sqrt{3}-1}{2} y=\frac{-\sqrt{3}-1}{2}
Atņemiet \frac{1}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}