Atrast x (complex solution)
x=\sqrt{6}-1\approx 1,449489743
x=-\left(\sqrt{6}+1\right)\approx -3,449489743
Atrast x
x=\sqrt{6}-1\approx 1,449489743
x=-\sqrt{6}-1\approx -3,449489743
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x^{2}+4x=10
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
2x^{2}+4x-10=10-10
Atņemiet 10 no vienādojuma abām pusēm.
2x^{2}+4x-10=0
Atņemot 10 no sevis, paliek 0.
x=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\times 2\left(-10\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 4 un c ar -10.
x=\frac{-4±\sqrt{16-4\times 2\left(-10\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
x=\frac{-4±\sqrt{16-8\left(-10\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-4±\sqrt{16+80}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -10.
x=\frac{-4±\sqrt{96}}{2\times 2}
Pieskaitiet 16 pie 80.
x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 96.
x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{4\sqrt{6}-4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4 pie 4\sqrt{6}.
x=\sqrt{6}-1
Daliet -4+4\sqrt{6} ar 4.
x=\frac{-4\sqrt{6}-4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{6} no -4.
x=-\sqrt{6}-1
Daliet -4-4\sqrt{6} ar 4.
x=\sqrt{6}-1 x=-\sqrt{6}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x^{2}+4x=10
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{2x^{2}+4x}{2}=\frac{10}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\frac{4}{2}x=\frac{10}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}+2x=\frac{10}{2}
Daliet 4 ar 2.
x^{2}+2x=5
Daliet 10 ar 2.
x^{2}+2x+1^{2}=5+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=5+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x^{2}+2x+1=6
Pieskaitiet 5 pie 1.
\left(x+1\right)^{2}=6
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{6}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=\sqrt{6} x+1=-\sqrt{6}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{6}-1 x=-\sqrt{6}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
2x^{2}+4x=10
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
2x^{2}+4x-10=10-10
Atņemiet 10 no vienādojuma abām pusēm.
2x^{2}+4x-10=0
Atņemot 10 no sevis, paliek 0.
x=\frac{-4±\sqrt{4^{2}-4\times 2\left(-10\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 4 un c ar -10.
x=\frac{-4±\sqrt{16-4\times 2\left(-10\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 4 kvadrātā.
x=\frac{-4±\sqrt{16-8\left(-10\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-4±\sqrt{16+80}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -10.
x=\frac{-4±\sqrt{96}}{2\times 2}
Pieskaitiet 16 pie 80.
x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 96.
x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{4\sqrt{6}-4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -4 pie 4\sqrt{6}.
x=\sqrt{6}-1
Daliet -4+4\sqrt{6} ar 4.
x=\frac{-4\sqrt{6}-4}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-4±4\sqrt{6}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 4\sqrt{6} no -4.
x=-\sqrt{6}-1
Daliet -4-4\sqrt{6} ar 4.
x=\sqrt{6}-1 x=-\sqrt{6}-1
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x^{2}+4x=10
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
\frac{2x^{2}+4x}{2}=\frac{10}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\frac{4}{2}x=\frac{10}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}+2x=\frac{10}{2}
Daliet 4 ar 2.
x^{2}+2x=5
Daliet 10 ar 2.
x^{2}+2x+1^{2}=5+1^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 2 ar 2, lai iegūtu 1. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 1 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+2x+1=5+1
Kāpiniet 1 kvadrātā.
x^{2}+2x+1=6
Pieskaitiet 5 pie 1.
\left(x+1\right)^{2}=6
Sadaliet reizinātājos x^{2}+2x+1. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+1\right)^{2}}=\sqrt{6}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+1=\sqrt{6} x+1=-\sqrt{6}
Vienkāršojiet.
x=\sqrt{6}-1 x=-\sqrt{6}-1
Atņemiet 1 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}