Atrast x (complex solution)
x=\frac{-7+\sqrt{1871}i}{16}\approx -0,4375+2,703441094i
x=\frac{-\sqrt{1871}i-7}{16}\approx -0,4375-2,703441094i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
8x^{2}+7x+60=0
Savelciet 2x^{2} un 6x^{2}, lai iegūtu 8x^{2}.
x=\frac{-7±\sqrt{7^{2}-4\times 8\times 60}}{2\times 8}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 8, b ar 7 un c ar 60.
x=\frac{-7±\sqrt{49-4\times 8\times 60}}{2\times 8}
Kāpiniet 7 kvadrātā.
x=\frac{-7±\sqrt{49-32\times 60}}{2\times 8}
Reiziniet -4 reiz 8.
x=\frac{-7±\sqrt{49-1920}}{2\times 8}
Reiziniet -32 reiz 60.
x=\frac{-7±\sqrt{-1871}}{2\times 8}
Pieskaitiet 49 pie -1920.
x=\frac{-7±\sqrt{1871}i}{2\times 8}
Izvelciet kvadrātsakni no -1871.
x=\frac{-7±\sqrt{1871}i}{16}
Reiziniet 2 reiz 8.
x=\frac{-7+\sqrt{1871}i}{16}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-7±\sqrt{1871}i}{16}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -7 pie i\sqrt{1871}.
x=\frac{-\sqrt{1871}i-7}{16}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-7±\sqrt{1871}i}{16}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet i\sqrt{1871} no -7.
x=\frac{-7+\sqrt{1871}i}{16} x=\frac{-\sqrt{1871}i-7}{16}
Vienādojums tagad ir atrisināts.
8x^{2}+7x+60=0
Savelciet 2x^{2} un 6x^{2}, lai iegūtu 8x^{2}.
8x^{2}+7x=-60
Atņemiet 60 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
\frac{8x^{2}+7x}{8}=-\frac{60}{8}
Daliet abas puses ar 8.
x^{2}+\frac{7}{8}x=-\frac{60}{8}
Dalīšana ar 8 atsauc reizināšanu ar 8.
x^{2}+\frac{7}{8}x=-\frac{15}{2}
Vienādot daļskaitli \frac{-60}{8} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 4.
x^{2}+\frac{7}{8}x+\left(\frac{7}{16}\right)^{2}=-\frac{15}{2}+\left(\frac{7}{16}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu \frac{7}{8} ar 2, lai iegūtu \frac{7}{16}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{7}{16} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+\frac{7}{8}x+\frac{49}{256}=-\frac{15}{2}+\frac{49}{256}
Kāpiniet kvadrātā \frac{7}{16}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+\frac{7}{8}x+\frac{49}{256}=-\frac{1871}{256}
Pieskaitiet -\frac{15}{2} pie \frac{49}{256}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{7}{16}\right)^{2}=-\frac{1871}{256}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+\frac{7}{8}x+\frac{49}{256}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{7}{16}\right)^{2}}=\sqrt{-\frac{1871}{256}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{7}{16}=\frac{\sqrt{1871}i}{16} x+\frac{7}{16}=-\frac{\sqrt{1871}i}{16}
Vienkāršojiet.
x=\frac{-7+\sqrt{1871}i}{16} x=\frac{-\sqrt{1871}i-7}{16}
Atņemiet \frac{7}{16} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}