Atrast x
x=\frac{3\sqrt{6}}{2}-3\approx 0,674234614
x=-\frac{3\sqrt{6}}{2}-3\approx -6,674234614
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
2x^{2}+12x-9=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-12±\sqrt{12^{2}-4\times 2\left(-9\right)}}{2\times 2}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 2, b ar 12 un c ar -9.
x=\frac{-12±\sqrt{144-4\times 2\left(-9\right)}}{2\times 2}
Kāpiniet 12 kvadrātā.
x=\frac{-12±\sqrt{144-8\left(-9\right)}}{2\times 2}
Reiziniet -4 reiz 2.
x=\frac{-12±\sqrt{144+72}}{2\times 2}
Reiziniet -8 reiz -9.
x=\frac{-12±\sqrt{216}}{2\times 2}
Pieskaitiet 144 pie 72.
x=\frac{-12±6\sqrt{6}}{2\times 2}
Izvelciet kvadrātsakni no 216.
x=\frac{-12±6\sqrt{6}}{4}
Reiziniet 2 reiz 2.
x=\frac{6\sqrt{6}-12}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-12±6\sqrt{6}}{4}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet -12 pie 6\sqrt{6}.
x=\frac{3\sqrt{6}}{2}-3
Daliet -12+6\sqrt{6} ar 4.
x=\frac{-6\sqrt{6}-12}{4}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{-12±6\sqrt{6}}{4}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 6\sqrt{6} no -12.
x=-\frac{3\sqrt{6}}{2}-3
Daliet -12-6\sqrt{6} ar 4.
x=\frac{3\sqrt{6}}{2}-3 x=-\frac{3\sqrt{6}}{2}-3
Vienādojums tagad ir atrisināts.
2x^{2}+12x-9=0
Tādus kvadrātiskos vienādojumus kā šis var atrisināt, papildinot vienādojumu, līdz tas ir pilnais kvadrātvienādojums. Lai tas būtu pilnais kvadrātvienādojums, vispirms vienādojumam ir jābūt šādā formātā x^{2}+bx=c.
2x^{2}+12x-9-\left(-9\right)=-\left(-9\right)
Pieskaitiet 9 abās vienādojuma pusēs.
2x^{2}+12x=-\left(-9\right)
Atņemot -9 no sevis, paliek 0.
2x^{2}+12x=9
Atņemiet -9 no 0.
\frac{2x^{2}+12x}{2}=\frac{9}{2}
Daliet abas puses ar 2.
x^{2}+\frac{12}{2}x=\frac{9}{2}
Dalīšana ar 2 atsauc reizināšanu ar 2.
x^{2}+6x=\frac{9}{2}
Daliet 12 ar 2.
x^{2}+6x+3^{2}=\frac{9}{2}+3^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 6 ar 2, lai iegūtu 3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet 3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+6x+9=\frac{9}{2}+9
Kāpiniet 3 kvadrātā.
x^{2}+6x+9=\frac{27}{2}
Pieskaitiet \frac{9}{2} pie 9.
\left(x+3\right)^{2}=\frac{27}{2}
Sadaliet reizinātājos x^{2}+6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+3\right)^{2}}=\sqrt{\frac{27}{2}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+3=\frac{3\sqrt{6}}{2} x+3=-\frac{3\sqrt{6}}{2}
Vienkāršojiet.
x=\frac{3\sqrt{6}}{2}-3 x=-\frac{3\sqrt{6}}{2}-3
Atņemiet 3 no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}