Atrast x
x=\frac{5\sqrt{3}}{3}+5\approx 7,886751346
x=-\frac{5\sqrt{3}}{3}+5\approx 2,113248654
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
60x^{2}-600x+1000=0
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
x=\frac{-\left(-600\right)±\sqrt{\left(-600\right)^{2}-4\times 60\times 1000}}{2\times 60}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar 60, b ar -600 un c ar 1000.
x=\frac{-\left(-600\right)±\sqrt{360000-4\times 60\times 1000}}{2\times 60}
Kāpiniet -600 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-600\right)±\sqrt{360000-240\times 1000}}{2\times 60}
Reiziniet -4 reiz 60.
x=\frac{-\left(-600\right)±\sqrt{360000-240000}}{2\times 60}
Reiziniet -240 reiz 1000.
x=\frac{-\left(-600\right)±\sqrt{120000}}{2\times 60}
Pieskaitiet 360000 pie -240000.
x=\frac{-\left(-600\right)±200\sqrt{3}}{2\times 60}
Izvelciet kvadrātsakni no 120000.
x=\frac{600±200\sqrt{3}}{2\times 60}
Skaitļa -600 pretstats ir 600.
x=\frac{600±200\sqrt{3}}{120}
Reiziniet 2 reiz 60.
x=\frac{200\sqrt{3}+600}{120}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{600±200\sqrt{3}}{120}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 600 pie 200\sqrt{3}.
x=\frac{5\sqrt{3}}{3}+5
Daliet 600+200\sqrt{3} ar 120.
x=\frac{600-200\sqrt{3}}{120}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{600±200\sqrt{3}}{120}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 200\sqrt{3} no 600.
x=-\frac{5\sqrt{3}}{3}+5
Daliet 600-200\sqrt{3} ar 120.
x=\frac{5\sqrt{3}}{3}+5 x=-\frac{5\sqrt{3}}{3}+5
Vienādojums tagad ir atrisināts.
60x^{2}-600x+1000=0
Mainiet puses tā, lai visi mainīgie locekļi atrastos pa kreisi.
60x^{2}-600x=-1000
Atņemiet 1000 no abām pusēm. Atņemot nu nulles jebko, iegūst tā noliegumu.
\frac{60x^{2}-600x}{60}=-\frac{1000}{60}
Daliet abas puses ar 60.
x^{2}+\left(-\frac{600}{60}\right)x=-\frac{1000}{60}
Dalīšana ar 60 atsauc reizināšanu ar 60.
x^{2}-10x=-\frac{1000}{60}
Daliet -600 ar 60.
x^{2}-10x=-\frac{50}{3}
Vienādot daļskaitli \frac{-1000}{60} līdz mazākajam loceklim, izvelkot un saīsinot 20.
x^{2}-10x+\left(-5\right)^{2}=-\frac{50}{3}+\left(-5\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -10 ar 2, lai iegūtu -5. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -5 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-10x+25=-\frac{50}{3}+25
Kāpiniet -5 kvadrātā.
x^{2}-10x+25=\frac{25}{3}
Pieskaitiet -\frac{50}{3} pie 25.
\left(x-5\right)^{2}=\frac{25}{3}
Sadaliet reizinātājos x^{2}-10x+25. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-5\right)^{2}}=\sqrt{\frac{25}{3}}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-5=\frac{5\sqrt{3}}{3} x-5=-\frac{5\sqrt{3}}{3}
Vienkāršojiet.
x=\frac{5\sqrt{3}}{3}+5 x=-\frac{5\sqrt{3}}{3}+5
Pieskaitiet 5 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}