Atrast x
x=-4
x=10
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-8-\frac{1}{8}x^{2}+x=\frac{7}{4}x-\frac{1}{4}x^{2}-3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu \frac{1}{4}x-1 ar 3-x un apvienotu līdzīgos locekļus.
-8-\frac{1}{8}x^{2}+x-\frac{7}{4}x=-\frac{1}{4}x^{2}-3
Atņemiet \frac{7}{4}x no abām pusēm.
-8-\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x=-\frac{1}{4}x^{2}-3
Savelciet x un -\frac{7}{4}x, lai iegūtu -\frac{3}{4}x.
-8-\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x+\frac{1}{4}x^{2}=-3
Pievienot \frac{1}{4}x^{2} abās pusēs.
-8+\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x=-3
Savelciet -\frac{1}{8}x^{2} un \frac{1}{4}x^{2}, lai iegūtu \frac{1}{8}x^{2}.
-8+\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x+3=0
Pievienot 3 abās pusēs.
-5+\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x=0
Saskaitiet -8 un 3, lai iegūtu -5.
\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x-5=0
Visus ax^{2}+bx+c=0 veida vienādojumus var atrisināt, izmantojot kvadrātvienādojuma sakņu formulu \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a}. Ar šo kvadrātvienādojuma sakņu formulu iegūst divus atrisinājumus — vienu, kad ± ir saskaitīšana, bet otru, kad tā ir atņemšana.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{4}\right)±\sqrt{\left(-\frac{3}{4}\right)^{2}-4\times \frac{1}{8}\left(-5\right)}}{2\times \frac{1}{8}}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar \frac{1}{8}, b ar -\frac{3}{4} un c ar -5.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{4}\right)±\sqrt{\frac{9}{16}-4\times \frac{1}{8}\left(-5\right)}}{2\times \frac{1}{8}}
Kāpiniet kvadrātā -\frac{3}{4}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{4}\right)±\sqrt{\frac{9}{16}-\frac{1}{2}\left(-5\right)}}{2\times \frac{1}{8}}
Reiziniet -4 reiz \frac{1}{8}.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{4}\right)±\sqrt{\frac{9}{16}+\frac{5}{2}}}{2\times \frac{1}{8}}
Reiziniet -\frac{1}{2} reiz -5.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{4}\right)±\sqrt{\frac{49}{16}}}{2\times \frac{1}{8}}
Pieskaitiet \frac{9}{16} pie \frac{5}{2}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=\frac{-\left(-\frac{3}{4}\right)±\frac{7}{4}}{2\times \frac{1}{8}}
Izvelciet kvadrātsakni no \frac{49}{16}.
x=\frac{\frac{3}{4}±\frac{7}{4}}{2\times \frac{1}{8}}
Skaitļa -\frac{3}{4} pretstats ir \frac{3}{4}.
x=\frac{\frac{3}{4}±\frac{7}{4}}{\frac{1}{4}}
Reiziniet 2 reiz \frac{1}{8}.
x=\frac{\frac{5}{2}}{\frac{1}{4}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{3}{4}±\frac{7}{4}}{\frac{1}{4}}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet \frac{3}{4} pie \frac{7}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=10
Daliet \frac{5}{2} ar \frac{1}{4}, reizinot \frac{5}{2} ar apgriezto daļskaitli \frac{1}{4} .
x=-\frac{1}{\frac{1}{4}}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{\frac{3}{4}±\frac{7}{4}}{\frac{1}{4}}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet \frac{7}{4} no \frac{3}{4}, atrodot kopsaucēju un atņemot skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, samaziniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
x=-4
Daliet -1 ar \frac{1}{4}, reizinot -1 ar apgriezto daļskaitli \frac{1}{4} .
x=10 x=-4
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-8-\frac{1}{8}x^{2}+x=\frac{7}{4}x-\frac{1}{4}x^{2}-3
Izmantojiet distributīvo īpašību, lai reizinātu \frac{1}{4}x-1 ar 3-x un apvienotu līdzīgos locekļus.
-8-\frac{1}{8}x^{2}+x-\frac{7}{4}x=-\frac{1}{4}x^{2}-3
Atņemiet \frac{7}{4}x no abām pusēm.
-8-\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x=-\frac{1}{4}x^{2}-3
Savelciet x un -\frac{7}{4}x, lai iegūtu -\frac{3}{4}x.
-8-\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x+\frac{1}{4}x^{2}=-3
Pievienot \frac{1}{4}x^{2} abās pusēs.
-8+\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x=-3
Savelciet -\frac{1}{8}x^{2} un \frac{1}{4}x^{2}, lai iegūtu \frac{1}{8}x^{2}.
\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x=-3+8
Pievienot 8 abās pusēs.
\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x=5
Saskaitiet -3 un 8, lai iegūtu 5.
\frac{\frac{1}{8}x^{2}-\frac{3}{4}x}{\frac{1}{8}}=\frac{5}{\frac{1}{8}}
Reiziniet abas puses ar 8.
x^{2}+\left(-\frac{\frac{3}{4}}{\frac{1}{8}}\right)x=\frac{5}{\frac{1}{8}}
Dalīšana ar \frac{1}{8} atsauc reizināšanu ar \frac{1}{8}.
x^{2}-6x=\frac{5}{\frac{1}{8}}
Daliet -\frac{3}{4} ar \frac{1}{8}, reizinot -\frac{3}{4} ar apgriezto daļskaitli \frac{1}{8} .
x^{2}-6x=40
Daliet 5 ar \frac{1}{8}, reizinot 5 ar apgriezto daļskaitli \frac{1}{8} .
x^{2}-6x+\left(-3\right)^{2}=40+\left(-3\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu -6 ar 2, lai iegūtu -3. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet -3 kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}-6x+9=40+9
Kāpiniet -3 kvadrātā.
x^{2}-6x+9=49
Pieskaitiet 40 pie 9.
\left(x-3\right)^{2}=49
Sadaliet reizinātājos x^{2}-6x+9. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x-3\right)^{2}}=\sqrt{49}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x-3=7 x-3=-7
Vienkāršojiet.
x=10 x=-4
Pieskaitiet 3 abās vienādojuma pusēs.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}