Atrast x (complex solution)
x=-\frac{1}{2}-i=-0,5-i
x=-\frac{1}{2}+i=-0,5+i
Graph
Koplietot
Kopēts starpliktuvē
-4x^{2}-4x=5
Atņemiet 4x no abām pusēm.
-4x^{2}-4x-5=0
Atņemiet 5 no abām pusēm.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{\left(-4\right)^{2}-4\left(-4\right)\left(-5\right)}}{2\left(-4\right)}
Šis vienādojums ir standarta formā: ax^{2}+bx+c=0. Kvadrātvienādojuma sakņu formulā \frac{-b±\sqrt{b^{2}-4ac}}{2a} aizvietojiet a ar -4, b ar -4 un c ar -5.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-4\left(-4\right)\left(-5\right)}}{2\left(-4\right)}
Kāpiniet -4 kvadrātā.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16+16\left(-5\right)}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet -4 reiz -4.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{16-80}}{2\left(-4\right)}
Reiziniet 16 reiz -5.
x=\frac{-\left(-4\right)±\sqrt{-64}}{2\left(-4\right)}
Pieskaitiet 16 pie -80.
x=\frac{-\left(-4\right)±8i}{2\left(-4\right)}
Izvelciet kvadrātsakni no -64.
x=\frac{4±8i}{2\left(-4\right)}
Skaitļa -4 pretstats ir 4.
x=\frac{4±8i}{-8}
Reiziniet 2 reiz -4.
x=\frac{4+8i}{-8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±8i}{-8}, ja ± ir pluss. Pieskaitiet 4 pie 8i.
x=-\frac{1}{2}-i
Daliet 4+8i ar -8.
x=\frac{4-8i}{-8}
Tagad atrisiniet vienādojumu x=\frac{4±8i}{-8}, ja ± ir mīnuss. Atņemiet 8i no 4.
x=-\frac{1}{2}+i
Daliet 4-8i ar -8.
x=-\frac{1}{2}-i x=-\frac{1}{2}+i
Vienādojums tagad ir atrisināts.
-4x^{2}-4x=5
Atņemiet 4x no abām pusēm.
\frac{-4x^{2}-4x}{-4}=\frac{5}{-4}
Daliet abas puses ar -4.
x^{2}+\left(-\frac{4}{-4}\right)x=\frac{5}{-4}
Dalīšana ar -4 atsauc reizināšanu ar -4.
x^{2}+x=\frac{5}{-4}
Daliet -4 ar -4.
x^{2}+x=-\frac{5}{4}
Daliet 5 ar -4.
x^{2}+x+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}=-\frac{5}{4}+\left(\frac{1}{2}\right)^{2}
Daliet locekļa x koeficientu 1 ar 2, lai iegūtu \frac{1}{2}. Pēc tam abām vienādojuma pusēm pieskaitiet \frac{1}{2} kvadrātā. Ar šo darbību vienādojuma kreisā puse kļūst par pilnu kvadrātu.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=\frac{-5+1}{4}
Kāpiniet kvadrātā \frac{1}{2}, kāpinot kvadrātā gan daļas skaitītāju, gan saucēju.
x^{2}+x+\frac{1}{4}=-1
Pieskaitiet -\frac{5}{4} pie \frac{1}{4}, atrodot kopsaucēju un saskaitot kopā skaitītājus. Pēc tam, ja iespējams, saīsiniet daļskaitli līdz mazākajiem locekļiem.
\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}=-1
Sadaliet reizinātājos x^{2}+x+\frac{1}{4}. Kopumā, kad x^{2}+bx+c ir ideālā kvadrātā, to vienmēr var sadalīt reizinātājos kā \left(x+\frac{b}{2}\right)^{2}.
\sqrt{\left(x+\frac{1}{2}\right)^{2}}=\sqrt{-1}
Izvelciet abu vienādojuma pušu kvadrātsakni.
x+\frac{1}{2}=i x+\frac{1}{2}=-i
Vienkāršojiet.
x=-\frac{1}{2}+i x=-\frac{1}{2}-i
Atņemiet \frac{1}{2} no vienādojuma abām pusēm.
Piemēri
Kvadrātiskais vienādojums
{ x } ^ { 2 } - 4 x - 5 = 0
Trigonometrija
4 \sin \theta \cos \theta = 2 \sin \theta
Lineārs vienādojums
y = 3x + 4
Aritmētika
699 * 533
Matricas
\left[ \begin{array} { l l } { 2 } & { 3 } \\ { 5 } & { 4 } \end{array} \right] \left[ \begin{array} { l l l } { 2 } & { 0 } & { 3 } \\ { -1 } & { 1 } & { 5 } \end{array} \right]
Vienlaicīgs vienādojums
\left. \begin{cases} { 8x+2y = 46 } \\ { 7x+3y = 47 } \end{cases} \right.
Diferencēšana
\frac { d } { d x } \frac { ( 3 x ^ { 2 } - 2 ) } { ( x - 5 ) }
Integrācija
\int _ { 0 } ^ { 1 } x e ^ { - x ^ { 2 } } d x
Ierobežojumus
\lim _{x \rightarrow-3} \frac{x^{2}-9}{x^{2}+2 x-3}